Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta britu izcelsmes ASV zinātniekam, Hārvarda Universitātes profesoram Oliveram Hārtam un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesoram Bengtam Holmstremam no Somijas par viņu ieguldījumu kontraktu teorijas attīstībā, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija
"Šā gada laureāti izstrādājuši kontraktu teoriju - visaptverošu sistēmu, lai analizētu dažādas problēmas kontraktu izstrādē, tostarp uz veiktspēju balstītu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, atskaitījumus un līdzmaksājumus apdrošināšanā un valsts sektora darbību privatizāciju," norāda akadēmija.
"Hārta un Holmstrema radītie jaunie teorētiskie rīki ir noderīgi, lai saprastu reālās dzīves kontraktus un institūcijas, kā arī iespējamās problēmas kontraktu izstrādē," vēsta akadēmija.
Zviedru fiziķis un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.
Nobela prēmiju ekonomikā lielākoties saņēmuši ASV augstskolu zinātnieki, un tikai vienreiz to ieguvusi sieviete.
Savukārt pērn prestižā balva tika pasniegta britu ekonomistam Engusam Dītonam par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi.
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Naudas prēmijas apmērs patlaban veido astoņus miljonus zviedru kronu (830 435 eiro).
Laureāti prēmijas saņems Stokholmā 10.decembrī - godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
Ar Nobela balvas saņēmēja paziņošanu ekonomikā pirmdien noslēdzas tradicionālā Nobela prēmiju paziņošanas nedēļa, taču ceturtdien vēl tiks paziņots Nobela prēmijas laureāts literatūrā.