Kredītu maksājumu uzlabošanos veicināja fakts, ka iedzīvotāji ir pārskatījuši savus izdevumus un pielāgojuši savu naudas plūsmu reālajiem apstākļiem, uzskata aptaujāto banku pārstāvji.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī pirmo reizi kopš 2008.gada rudens samazinājies kredītu ar maksājumu kavējumiem apjoms, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija.
"SEB bankas" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norāda, ka arī "SEB bankas" dati uzrāda situācijas stabilizēšanos un decembrī bija vērojama kredīta maksājuma kavētāju apjoma samazināšanās.
Maksātspējas atjaunošanos lielā mērā ietekmē procentu likmju kritums gan latu, gan eiro kredītmaksājumiem, mazinot finansiālo slogu uz mājsaimniecības budžetu, daļai kredītņēmēju ļaujot atgriezties ierastā kredītmaksājuma grafika.
Tāpat "SEB banka" visu aizvadīto gadu lielu uzmanību veltīja kredītu restrukturizācijai, strādājot kopā ar esošajiem kredītņēmējiem, kam radušās grūtības ar kredīta maksājumiem. Kredītu restrukturizācija palīdzējusi daudziem kredītņēmējiem stabilizēt savu finansiālo situāciju, pauž bankas pārstāve.
Vēl vienu iemeslu, kāpēc ir uzlabojies banku kredītportfelis, Strazda min ekonomikas attīstības pamatrādītāju pozitīvās tendences, kas savukārt norāda, ka noteiktās biznesa jomās ir vērojamās stabilizācijas pazīmes, kas atsaucas arī uz šo uzņēmumu darbinieku finansiālo stabilitāti.
"Tai pat laikā šo stabilizēšanos jāvērtē kā pozitīvu signālu, nevis kā garantiju, ka samazinājums notiks arī turpmāk, jo vēl joprojām ir faktori, kas liecina, ka kredītņēmējiem līdz pilnīgas stabilitātes atgūšanai vēl noteikts posms ejams," piesardzīga ir "SEB bankas" pārstāve, norādot, ka, turpinot augt bezdarba rādītājiem, stabilizācija var izrādīties tikai īslaicīga.
Savukārt "Latvijas Krājbankas" sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozolniece kā galveno faktoru kredītu ar maksājumu kavējumiem īpatsvara samazināšanās tendencēm min iedzīvotāju pielāgošanos reālajiem apstākļiem, kā rezultātā mainīti naudas tērēšanas paradumi.
Vienlaikus viņa norāda, ka pašlaik ir apstājies straujais algu samazinājuma bums valsts sektorā strādājošajiem, kas arī varētu ietekmēt kredītu maksājumu disciplīnu. Tā kā palēninājusies ir ekonomikas lejupslīde, tad arī privātajā sektorā strādājošo ienākumu līmenis varētu būt stabilizējies.
Arī "Latvijas Krājbankas" pārstāve norāda, ka savu artavu kredītu maksājumu kvalitātes uzlabošanā ir devusi banku pretimnākšana klientiem, veicot aizdevumu restrukturizāciju atbilstoši jaunajiem apstākļiem.
Kā ziņots, kavēto maksājumu kredītu kopējais apmērs 2009.gada decembrī samazinājies par 7,5% un pagājušā gada beigās sasniedza 3,9 miljardus latu jeb 25,5% no banku kopējā kredītportfeļa.
Kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām apmērs decembrī palielinājās par 3,2%, un to īpatsvars banku kredītportfelī gada beigās sasniedza 16,4%. Novembra beigās šis rādītājs bija 15,8%.
Kredītu bez maksājumu kavējumiem atlikums 2009.gada beigās sasniedza 11,5 miljardus latu, kas ir 74,5% no kopējā banku sektora kredītportfeļa. Novembrī bez maksājumu kavējumiem bija 72,6% no kopējā kredītportfeļa.
Banku sektora kopējais kredītportfelis decembrī saruka par 0,7% un decembra beigās sasniedza 15,4 miljardus latu, tajā skaitā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz straujāk nekā rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - attiecīgi par 1,5% un 0,6%.
Tomēr 11 Latvijas banku un divu ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi decembrī palielinājušies kopumā par 37 miljoniem latu. Šo banku kopējā tirgus daļa banku sektora kredītportfelī ir 12,4%.
2009.gadā, banku uzmanībai koncentrējoties uz darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem, ir palielinājies pārstrukturēto kredītu apjoms, un decembra beigās tas sasniedza 2,5 miljardus latu (tajā skaitā juridiskām personām - 1,7 miljardus latu, fiziskām - 785 miljonus latu) jeb 16,3% no kopējā banku kredītportfeļa.
Vienlaikus, turpinot samazināties klientu maksātspējai, palielinās atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un decembra beigās tas sasniedza 1,5 miljardus latu (no juridiskām personām - 759 miljonus latu, no fiziskām - 703 miljonus latu) jeb 9,5% no kopējā banku kredītportfeļa.
Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, arī decembra beigās lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija nodrošināti ar nekustamo īpašumu - attiecīgi 81,4% un 88,5%.
Kā ziņots, Latvijas banku zaudējumi pagājušajā gadā sasnieguši 773,4 miljonus latu, informē FKTK.