Gāzesvads "Nord Stream", visticamāk, nekad netiks izbūvēts - pie šāda atzinuma nonākuši Krievijas Globalizācijas un sociālo kustību institūta ekonomisko pētījumu centra eksperti, izvērtējot krīzes attīstības perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tāds pats liktenis, viņuprāt, varētu piemeklēt arī otru vērienīgo gāzesvada projektu - "South Stream", vēsta interneta portāls "Rosbalt.ru".
"Darbu apturēšanas iemesls varētu būt gāzes patēriņa krituma turpināšanās Eiropā. Būvēt jaunas, dārgākas transporta maģistrāles vairs nebūs jēgas," uzskata speciālisti. "Krievijas vadošās korporācijas grandiozie projekti paliks tādi paši neuzcelti sava laikmeta pieminekļi, par kādu jau kļuvis "Gazprom" debesskrāpis. Krīzes pārvarēšanai būs nepieciešama jauna, lētāka enerģētika."
"[Pašlaik] rodas iespaids, ka ar "Nord Stream" viss norisinās labi. Šim projektam būtu pilnībā jānovērš "tranzīta riski". Koncernā "Gazprom" cer, ka turpmāk gāzes patēriņš pieaugs, lai gan pašlaik tas krītas. Pieprasījuma atgūšanās gaidāma 2011. un 2012.gadā. Tomēr Eiropas lietotāji drīzumā var pieprasīt kontraktu pārskatīšanu, un tas kļūs par ilglaicīgu faktoru," spriedis institūta direktors Boriss Kagarļickis, prognozējot, ka tas varētu apdraudēt dārgos projektus, kuri paredz gāzesvadu izbūvi jūrā.
Pieprasījums pēc gāzes Eiropā no šā gada janvāra līdz augustam krities par 7,5%, un kritums turpinājies arī rudenī. 2009.gadā kopumā tas varētu pārsniegt 9%.
"Ļoti iespējams, ka gāzes patēriņš turpinās strauji samazināties arī 2010.gadā, un, sarūkot piegāžu apjomiem, radīsies jautājums par cenu pazemināšanu," izteicies institūta ekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs. "Jaunu līniju būve zaudēs ekonomisko jēgu, to ekspluatācija vairs nesolīs nekādus labumus, draudot nest vienīgi lielus zaudējumus. "Gazprom" būs spiests atlikt savus grandiozos projektus uz nenoteiktu laiku."
Kā uzskata eksperts, ekonomiskās krīzes ietekme būs jūtama vēl ilgi un tās maksimuma fāze vēl nav sasniegta, lai gan daudzi politiķi apgalvojuši pretējo.
Tuvāko gadu laikā naftas un gāzes patēriņš turpinās kristies gan rūpniecībā, gan sadzīvē, tāpēc "Gazprom" analītiķiem 2010.gadā nāksies pārskatīt savas prognozes attiecībā uz pieprasījuma atjaunošanos un korporācijas plāni var izjukt, uzskata institūta speciālisti.
"Nord Stream" projektu vada Krievijas valsts enerģētikas gigants "Gazprom" un Vācijas kompānijas "E. On Ruhrgas" un "BASF-Wintershall".
Gāzesvada būvei jāsākas 2010.gada pirmajā pusē, un projekta vadība ir pārliecināta, ka spēs iekļauties paredzētajos termiņos. 1220 kilometrus garais cauruļvads savienos Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem. Tā pirmo kārtu iecerēts nodot ekspluatācijā 2011.gada rudenī, bet visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam.