Zelta cenas krituma dēļ Šveices Centrālā banka cieš vērienīgus zaudējumus

Šveices Centrālā banka šā gada pirmajos deviņos mēnešos cietusi zaudējumus 6,4 miljardu franku (3,6 miljardu latu) apmērā, ko galvenokārt veicināja zelta cenas straujš kritums, teikts ceturtdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Tomēr šie zaudējumi bijuši mazāki par 7,3 miljardiem franku (4,1 miljardu latu), ko banka cietusi šā gada pirmajos sešos mēnešos.

Zaudējumi galvenokārt tiek skaidroti ar to, ka bankas īpašumā esošo zelta krājumu vērtība no janvāra līdz septembrim samazinājusies par 10,7 miljardiem franku (6,07 miljardiem latu), ņemot vērā šī dārgmetāla cenas kritumu pasaules tirgū.

Uz septembra beigām zelta cena veidoja 38,56 frankus par kilogramu, salīdzinot ar 48,82 frankiem pirms gada, norāda banka.

Šveices Centrālā banka gan pavēstīja, ka gada pirmajos deviņos mēnešos ar valūtu tirdzniecības darījumiem tā spējusi nopelnīt četrus miljardus franku (2,2 miljardus latu).

Tāpat banka pavēstīja, ka aizdevums, ko tā garantējusi stabilizācijas fondam, kas tika izveidots pēc 2008.gada globālās finanšu krīzes, lai glābtu valsts lielāko banku UBS, ticis pilnībā atmaksāts un UBS līdz gada beigām varētu atpirkt savus reiz toksiskos aktīvus.

Ekonomika

Valdības rosinātās izmaiņas Latvijas pensiju sistēmā mudinās 33 % iedzīvotāju domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vai investīcijām, taču 24 % no tiem uzkrājumus vai ieguldījumus plāno veikt ārpus pensiju sistēmas, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja.

Svarīgākais