Jau trīs eirozonas valstis bijušas spiestas vērsties pēc starptautisko aizdevēju palīdzības, un pašlaik situācija tajās ir diezgan atšķirīga. Grieķijas un Portugāles izredzes izķepuroties no krīzes tiek vērtētas samērā skeptiski, bet Īrijā zināma stabilizācija un ekonomikas atgūšanās ir novērojama.
Vēl augustā starptautiskās finanšu aprindas spriedelēja par to, vai Grieķijai, kura no starptautiskajiem aizdevējiem jau saņēmusi 240 miljardus eiro, būs nepieciešams vēl viens aizdevums, bet pašlaik jautājums jau tiek formulēts citādi – cik liels tas būs? Labā ziņa Latvijai varētu būt tā, ka par naudu, kas Grieķijai vajadzīga 2014. un 2015. gadam, vienošanās varētu tikt panākta jau novembrī – tātad vēl pirms mūsu valsts oficiāli būs pievienojusies eirozonai. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējiem aizdevumiem, šī summa nebūs liela – kādi 10 vai 11 miljardi eiro, kas devis iespēju Grieķijas premjerministram Antonisam Samarasam pašpārliecināti paziņot, ka runa nav par Grieķijas finansiālo glābšanu, bet nelielu, draudzīgu palīdzību.
Līdz oktobra beigām Atēnās darbu turpinās starptautisko aizdevēju pārstāvji, kuru uzdevums ir sarēķināt Grieķijas finansiālos rādītājus, izspriest, ko no aizdevējiem solītā šī valsts ir paveikusi, bet kas vēl jādara. Šis process risinās uz nebeidzamu ģenerālstreiku, parastu streiku un dažādu citu pret taupības režīmu vērstu protesta akciju fona. Jau tā novājinātajai ekonomikai streikošana un nestrādāšana par labu nenāk, un tiek lēsts, ka šogad Grieķijas ekonomika saruks vēl par 3,8%. No valdības pārstāvju puses tas gan tiek pasniegts kā izcils sasniegums, jo gada vidū veiktās aplēses liecinājušas, ka ekonomikas sarukums sasniegs 4,2%.
Septembra sākumā A. Samarass pat aizrunājies līdz tam, ka Grieķija spējusi pārvarēt sešus gadus ilgušo recesiju, un nodēvējis valsti par «stabilitātes salu» uz kaimiņvalstu fona – neko vairāk kā ironisku smīnu to 27% grieķu iedzīvotāju vidū, kuri joprojām ir bez darba, šis paziņojums nav spējis izsaukt. Tas pats sakāms arī par Grieķijas statistikas pārvaldes vēstījumu, ka šāgada primārajā budžetā (pirms maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu) ir proficīts. Tas, protams, izklausās skaisti, kamēr netiek precizēts, ka proficīts ir 1,1 miljards eiro, bet procentu maksājumos nāksies noskaitīt 48 miljardus eiro. Kopējais Grieķijas parāds jau tuvojas 380 miljardiem eiro, kas nozīmē, ka ikviens valsts iedzīvotājs iekļuvis gandrīz 33 500 eiro lielos parādos. Kā tie tiks atmaksāti, nevienam nav saprotams, un opozīcijas partijas jau musina tautu, aģitējot par to, ka jāpanāk lielākās parāda daļas norakstīšana. Valdošā koalīcija, kurai parlamentā ir samērā nepārliecinošs piecu balsu vairākums, tam gan nepiekrīt, taču bijusi spiesta paziņot, ka jauniem taupības pasākumiem grieķi vairs nav gatavi. Taču jāpiebilst, ka tā nav realizējusi arī līdz šim dotos solījumus, piemēram, par 25 000 valsts sektorā strādājošo atlaišanu vai privatizācijas programmu, kas cerēto 22 miljardu eiro vietā valsts budžetā ienesusi tikai 3,6 miljardus.
Portugāļi mēģina pārskatīt nosacījumus
Portugālei 78 miljardu eiro lielais aizdevums tika apstiprināts 2011. gada maijā, un, kaut gan publiski amatpersonas deklarē, ka ievēros tā nosacījumus, neoficiāla informācija liecina par to pārskatīšanas mēģinājumiem. Kopš septembra vidus Portugālē darbojas starptautisko aizdevēju troikas misija, kuras uzdevums ir novērtēt Lisabonas paveikto, un rezultāti nav diez ko iepriecinoši. Neraugoties uz vairākkārtējo nodokļu celšanu, minimālās algas iesaldēšanu, budžeta izdevumu samazināšanu un citiem taupības pasākumiem, neizskatās, ka Portugāle spēs pildīt savu apņemšanos un līdz gada beigām budžeta deficītu samazināt līdz 5,5% no IKP. Turklāt strauji turpina pieaugt valsts parāds, kas jau sasniedzis 127,8% no iekšzemes kopprodukta. Jāatgādina, ka pērn parāda apjoms bija 124,1%, bet saskaņā ar valdības plāniem (un kreditoru cerībām) tas šogad bija jāsamazina līdz 122,4%.
«Portugāles finanses joprojām ir ļoti riskantā stāvoklī. Šķiet, ka valsts sāk izjust to, ka arī taupības režīmam ir savas robežas,» sarunā ar televīzijas kompāniju CNBC sacījis CMC Markets vecākais analītiķis Maikls Hjūsons, ļoti precīzi paužot finanšu speciālistu viedokli. Proti, izredzes, ka Portugālei nākamā gada vidū izdosies noslēgt aizdevuma programmu, turpina samazināties. Arī kredītreitingu aģentūras (piemēram, Standard & Poor’s) jau izteikušas attiecīgus brīdinājumus, norādot, ka par investoru skepsi liecina kāds daiļrunīgs fakts – Portugāles vērtspapīru kredītprocenti svārstās ar 7% robežu, kas tiek uzskatīta par kritisko.
Reālo situāciju apzinās arī Portugāles politiķi. Šīs nedēļas sākumā vizītes laikā Zviedrijā prezidents Anibals Kavaku Silva sākumā bravūrīgi paziņoja, ka «vēl viena finansiālā glābšana Portugālei nebūs nepieciešama», bet jau pēc pāris minūtēm ierunājās par to, ka «valstis, kas veiksmīgi pabeigušas aizdevuma programmu, var cerēt uz palīdzību no Eiropas institūciju puses». Portugāles delegāciju sarunās ar aizdevējiem pašlaik vada vicepremjers Paulu Portašs, kurš vasaras sākumā ar lielu troksni paziņoja par savu demisiju no ārlietu ministra amata, kā iemeslu minot tieši to, ka aizdevuma nosacījumi pilnībā nožņauguši Portugāles ekonomiku, kurai, tos pildot, ir sarežģīti atgūties. Pēdējo nedēļu laikā P. Portašs ceļojis gan uz Vašingtonu, gan Briseli, un nav šaubu, ka runāts tieši par nosacījumu mīkstināšanu. Nākamā gada budžetā Portugāles valdībai nepieciešams atrast vismaz 3,6 miljardus eiro lielus ietaupījumus, taču to, ka portugāļu jostas jau savilktas maksimāli cieši, daiļrunīgi apliecināja pagājušās nedēļas nogalē notikušās vēlēšanas, kurās varas partijas (sociāldemokrāti un Tautas partija) cieta grandiozu sagrāvi.
Atšķirībā no Grieķijas Portugālē retāk notiek masveida streiki un protesta akcijas pret taupības režīmu. Toties portugāļi, kā mēdz sacīt, «balso ar kājām» – desmitiem tūkstoši valsts iedzīvotāju darba meklējumos jau pārcēlušies uz bijušajām Āfrikas kolonijām (Mozambiku, Angolu) vai Brazīliju, kur arī neeksistē valodas barjera. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ bezdarba līmenis šogad samazinājies no 17,7 līdz 16,5 procentiem. Turklāt ierindas portugāļu intereses aizstāv arī Konstitucionālā tiesa, kas par neatbilstošiem valsts pamatlikumam jau pasludinājusi vairākus valdības iecerētos taupības pasākumus, piemēram, liedzot tai plašākas tiesības atlaist valsts sektorā strādājošos. Ļoti iespējams, ka tiesa aizliegs arī pensiju samazināšanu un garākas darba nedēļas noteikšanu valsts sektorā strādājošajiem, kas nozīmēs, ka izplēnēs valdības cerības uz budžeta deficīta samazināšanu.
Īrija noslēgs aizdevuma programmu
Paredzams, ka decembrī Īrija kļūs par pirmo no finansiālo palīdzību saņēmušajām eirozonas valstīm, kas spēs noslēgt savu aizdevuma programmu. Statistika liecina, ka tās ekonomika palēnām sāk atgūties, un lielākā daļa speciālistu prognozē, ka jauns aizdevums Īrijai vairs nebūs nepieciešams, lai gan nekādu leiputriju šīs valsts iedzīvotājiem vienalga neviens nesola. Jāatgādina, ka nekustamā īpašuma burbuļa plīšana un tai sekojošā banku krīze noveda pie tā, ka 2010. gadā Īrijai nācās ņemt 85 miljardu eiro aizdevumu no starptautisko aizdevēju troikas. Tas nozīmē, ka pašlaik ikviens Īrijas iedzīvotājs, zīdaiņus un sirmgalvjus ieskaitot, ir parādā aizdevējiem vairāk nekā 20 000 eiro, norāda AP, atgādinot, ka Īrijas budžeta izdevumi tiek apcirpti, bet nodokļi un dažādi maksājumi paaugstināti jau piekto gadu pēc kārtas. Tomēr pat stingrais taupības režīms nav devis cerētos rezultātus – vēl pērn Īrijas budžeta deficīts sasniedza 8,1% no IKP, šogad to prognozē 6% robežās, nākamgad ir cerības to pazemināt līdz 5,1%, un tikai līdz 2016. gadam Īrija plāno sasniegt eirozonā noteiktos 3%. Valdība joprojām ik gadu tērē par vismaz 10 miljardiem eiro vairāk, nekā tā iekasē nodokļos, norāda AP aptaujātie ekonomisti, atgādinot, ka, lai spētu norēķināties par saņemtajiem kredītiem, Īrijas ekonomikai ik gadu nepieciešams augt par vismaz 2%, taču pašlaik līdz šādam skaitlim ir kā līdz kosmosam.
Tomēr ir arī labas ziņas. Septembra vidū Īrijas Statistikas pārvalde vēstīja, ka beidzot izdevies pārvarēt recesiju, kas sākās 2012. gada nogalē, un šā gada otrajā ceturksnī ekonomika sākusi augt. «Būvniecības sektora izaugsme bija 4,2%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Liekas, ka nekustamā īpašuma tirgus savu zemāko punktu jau ir pārvarējis. Tāpat radusies labvēlīgāka situācija Īrijas eksporta pieaugumam, jo ekonomiskais klimats eirozonā, ASV un Lielbritānijā pamazām uzlabojas,» skaidrojis bankas ING ekonomists Entonijs Bērts. Tāpat kā citi optimisti, viņš ignorējis faktu, ka ekonomika šā gada otrajā ceturksnī sarukusi par vēl 1,2%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni. Toties īpaša nozīme piešķirta tam, ka bezdarba līmenis krities līdz 13,4% – krīzes kulminācijas brīdī tas pārsniedza 15,1%. Tiesa, pesimisti norādījuši, ka bezdarba līmeņa samazināšanās saistīta ar to, ka daudzi Īrijā dzīvojušie, neredzot perspektīvas, ir pametuši valsti.
Tomēr zināma eiforija (vai vēlme izsist politisko kapitālu) novērojama arī valdībā, kurai līdz 15. oktobrim jāsagatavo jaunais budžeta projekts. Sākotnējais plāns paredzēja, ka kārtējo reizi tiks samazināti izdevumi sociāliem mērķiem, izglītībai un veselības aizsardzībai, kā arī paaugstināti atsevišķi nodokļi – kopējam finansiālajam efektam no tā vajadzētu sasniegt 3,1 miljardu eiro. Taču leiboristu partijas līderis un vicepremjers Īmons Gilmors jau sācis aģitēt par to, ka «taupība taupības pēc nav nepieciešama» un Īrijas finansiālā situācija atļauj tai veikt pieticīgāku budžeta griešanu – 2,7 miljardu eiro apmērā. Protams, ka jau sākusies cīņa starp ministrijām par pēkšņo liekā finansējuma dalīšanu, tomēr starptautiskie aizdevēji brīdinājuši, ka leiboristu ideja nav prātīgs solis. Īrijai daudz pareizāk pašlaik būtu uzkrāt zināmas rezerves, jo vēl nav skaidrs, kas notiks decembrī, kad tā atkal atgriezīsies pasaules finanšu tirgos.