Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu, investoriem reaģējot uz vājiem ASV nodarbinātības datiem, kas palīdzējuši kompensēt bažas par traucējumiem Tuvo Austrumu jēlnaftas piegādēs, ko varētu izraisīt militārais uzbrukums Sīrijai.
Londonas "Brent" jēlnaftas cena oktobra piegādēm pirmdien pēcpusdienas tirdzniecības sesijā samazinājusies par 1,09 dolāriem - līdz 115,03 dolāriem (61,54 latiem) par barelu.
Savukārt ASV vieglās jēlnaftas "West Texas Intermediate" (WTI) cena sarukusi par 0,63 dolāriem un ir 109,9 dolāri (58,79 lati) par barelu.
Piektdien publiskotie dati liecina, ka ASV ekonomikā šā gada augustā radīti 169 000 darba vietu, kas ir mazāk par analītiķu iepriekš prognozētajiem 177 000.
Tajā pašā dienā WTI cena sasniedza 28 mēnešos augstāko līmeni saistībā ar attiecību saspīlējumu ASV un Krievijas starpā jautājumā par potenciālu militāru uzbrukumu Sīrijai.
Pēdējā laikā arvien skaļāk izskan ASV un to sabiedroto draudi sākt militāru uzbrukumu Sīrijai. Rietumvalstu retorika kļuvusi asāka pēc 21.augusta notikumiem Damaskas pievārtē, kur atbilstoši nemiernieku versijai valdības karaspēka uzbrukumā pielietoti ķīmiskie ieroči.
Lai arī Sīrija nav nozīmīga naftas ražotājvalsts, investori uztraucas, ka plašāks konflikts Tuvajos Austrumos, jo sevišķi kaimiņos esošajā Irākā, varētu negatīvi ietekmēt jēlnaftas piegādes.