Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurš attieksies uz gandrīz visiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, izņemot Latvijas Bankas (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbiniekus.
Darbinieku mēnešalgas saskaņā ar jauno likumu tiek dalītas četrās kategorijās. Pirmajā kategorijā ir pašvaldību deputāti un ministri, kuriem noteikts koeficents vai fiksēta summa, kuru nedrīkst pārsniegt. Otrajā kategorijā ir noteikta amatu kategoriju un mēnešalgu skala, kas attiecas uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm. Šāda situācija jau ir arī tagad. Trešajā grupā ir pašvaldību un augstskolu darbinieki, regulators un tiesībsargs, kuriem pašiem ir tiesības noteikt sev algu, ievērojot un nepārsniedzot iepriekšminēto algu skalu.
Ceturtajā grupā ir Valsts kontroles, Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, kuriem ir noteikti kritēriji, pēc kuriem noteiks algas, taču tās tāpat kā citiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem nedrīkstēs pārsniegt premjera atalgojumu - 1908 latus pirms nodokļu nomaksas.
Likumā noteikts, ka LB un FKTK iestāžu darbinieku atalgojumam turpmāk būs jābūt publiskotam interneta mājaslapā.
Attiecībā uz Saeimas deputātiem spēkā būs jau esošā kārtība, proti, tas tiks regulēts Saeimas kārtības rullī, bet turpmāk tiks vienoti uzskaitīts.
Likums neregulē pedagogu, tostarp skolu direktoru, darbu, taču arī viņiem turpmākos divus gadus būs aizliegts izmaksāt prēmijas.
Likums ierobežo tiesības iestādēm pašām piešķirt saviem darbiniekiem kādu atlīdzību, piemēram, izmaksāt kāzu pabalstus. Iestādēm būs tiesības piešķirt trīs atmaksātas darba dienas saistībā ar stāšanos laulībā. Likums aizliedz jebkurā valsts un pašvaldību iestādē turpmākos divus gadus izmaksāt prēmijas, bet dāvanu kartes tiek aizliegtas vispār.
Kapitālsabiedrību darbinieku atalgojums vēl tiks regulēts atsevišķi, taču paliek spēkā iepriekšējais ierobežojumus, ka maksimālais atalgojums nedrīkst būt lielāks par 2800 latiem pirms nodokļu nomaksas.
Likums paredz sociālās garantijas, kādas bija ierēdņiem, attiecināt uz plašāku loku, taču turpmākos divus gadus tās tiks iesaldētas.
Likums paredz iespējas saņemt papildatvaļinājumu.
Likums paredz sakārtot jautājumu par veselības apdrošināšanu, bet nākamos divus gadus tā tiks ierobežota.
Cilvēkiem, kuri pāries strādāt no vienas valsts iestādes uz otru, darba stāžs tiks skaitīts kopā.
Likumā 12 amatpersonu kategorijām tiek noteiktas precīzas algas, bet pārējiem algas noteiks Ministru kabinets.
Saskaņā ar likumu virsstundas varēs kompensēt ar brīvdienu vai papildus atalgojumu. Tāpat varēs ar 20% papildus atalgojumu kompensēt papildus darbu, kurš nav paredzēts darba aprakstā.
Pēc likumā paredzētā divu gadu aizlieguma izmaksāt prēmijas, vēlāk tās būs atļauts izmaksāt trīs reizes gadā, 120% apmērā.
Vienīgais izņēmums, kad varēs būt lielāka alga, likumā noteikts ostu valdes locekļiem, bet arī par šo personu atalgojumu lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Likumā noteikts, ka Latvijas teritorijā tiek kompensēti sabiedriskā transporta izdevumi komandējumos, bet ārpus Latvijas komandējumos tiek apmaksāti taksometra izdevumi.
Likumā paredzēts, ka līdz 30% varēs kompensēt mācību maksu, taču tikai gadījumos, ja mācīties nosūtījusi pati iestāde.
Likums pagaidām neattiecas uz kapitālsabiedrību darbiniekiem, par kuriem regulējums vēl tiks izstrādāts.
Ministru kabinetam vēl vajadzēs lemt par kapitālsabiedrību un citu privāto tiesību subjektu, kuri pilda valsts funkcijas vai saņem valsts finansējumu, piemēram, Latvijas Olimpiskās komitejas, atalgojumu.
Pieņemtā likuma mērķis ir vienkāršot darba samaksas sistēmu valstī, padarot to pārredzamāku.