Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šajā sezonā Latvijas tirgū dominē vietējās, nevis no Polijas ievestās ogas, kas skaidrojams ar poļu audzētāju iespējamo pievēršanos Krievijas tirgum, ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja un krūmmelleņu audzētāja Māra Rudzāte.
"Šogad ir ļoti interesanta situācija. Novērojumi liecina, ka šajā sezonā Latvijas tirgos nav ogu pieplūduma no Polijas, kas vienmēr iepriekš ir bijis bīstamākais konkurents vietējiem ogu audzētājiem. Līdz ar to šogad tirgos dominē vietējās zemenes, avenes, upenes un citas ogas. Mums ir neoficiāla informācija, ka beidzot ir "atvēries" Krievijas tirgus," sacīja Rudzāte.
Eiropas lauksaimniekiem kaimiņvalsts tirgus teorētiski gan it kā vienmēr bijis atvērts, tomēr kopš 2011.gada, kad izraisījās e-coli baktērijas skandāls, Krievijas tirgus dārzeņu un augļu vai ogu audzētājiem bija slēgts.
"Patlaban situācija mainījusies. Krievijā ir milzīgs pieprasījums pēc svaigām ogām, un poļi sūtot savas ogas uz Maskavu, kur tām ir ļoti labs noiets. Cena esot visai augsta - ja Polijā uzpircēji ogas iepērk vidēji par trim latiem par kilogramu, Krievijā tās var pārdot vismaz par astoņiem latiem un vairāk. Līdz ar to poļiem vairs nav izdevīgi ogas vest uz Latviju, kur cena nepārsniedz trīs četrus latus par kilogramu," skaidroja Rudzāte.
Jautāta, vai tas nozīmē, ka arī Latvijas audzētāji izmantos šo izdevību, viņa atbildēja apstiprinoši.
"Jā, tieši patlaban kārtoju attiecīgo dokumentāciju saistībā ar krūmmelleņu iepirkumu. Asociācijā vērsās vairāki interesenti no Krievijas, kuri vēlas iepirkt Latvijā audzētās krūmmellenes. Patlaban sadarbība ir sākumā, vēl arī nezinām par apjomiem. Katrā ziņā interese no Krievijas ir ļoti liela, katram audzētājam jāapsver iespēja, vai ogas nodot pārstrādātājiem, pārdot pašiem tirgū vai arī paplašināties ar nolūku izvērst eksportu," atzina asociācijas vadītāja.
Pēc Augļkopju asociācijas datiem, Latvijā ir vairāk nekā 7000 hektāru komercdārzu. Līdera pozīcijā ir ābeļdārzi ar 1777 hektāru platību. Mazāku platību aizņem citi augļu koki - bumbieres - 140 hektārus, ķirši - 102 hektārus, plūmes - 105 hektārus.
Ogulāju kopējā platība ir vairāk nekā 1936 hektāri. Pirmajā vietā pēc aizņemtās platības ir upenes - 542 hektāri, nākamās ir zemenes - 342 hektāri. Pārējie ogulāju stādījumi - avenes 228 hektāri, mellenes - 141 hektārs, dzērvenes - 103,6 hektāri, jāņogas - 69 hektāri, krūmcidonijas - 65 hektāri, kazenes - pieci hektāri un ērkšķogas - 1,5 hektāri. Pārējie ogulāji aizņem 440 hektārus, tomēr audzētāji nav uzrādījuši tajos audzējamo kultūru.