Investori notic nekustamo īpašumu cenu pieaugumam Latvijā

Rīgas standartapbūves mājokļu sadārdzināšanās ir pamats, uz kura būvēt jaunas ēkas.

Jau kopš pagājušā gada oktobra neviens no nekustamo īpašumu tirgus starpnieku mērījumiem neuzrāda Rīgas standartapbūves mājokļu vidējo cenu pazemināšanos. Tātad pagājuši astoņi mēneši vienā vienīgā pieaugumā, daudzkārt gan ieskaitot arī nulles pieaugumu kā cenu nesamazināšanos. Uzņēmēji šos skaitļus ir nolasījuši kā zīmi, ka Latvijas iedzīvotājiem parādās aizvien vairāk tādas naudas, ko var atļauties tērēt (ar piebildi, ka šis patēriņš ir arī ieguldījums!) labāka mājokļa iegādei. Tādā situācijā top biznesa plāni, kā pircēju naudas pieaugumu novirzīt no vienkāršas veco mājokļu sadārdzināšanās uz jaunajiem projektiem.

Katrs no nekustamo īpašumu tirdzniecības starpniekiem ir devis savu ieguldījumu, lai veidotos pārliecība par cenu augšupejas stabilitāti. Pēc salīdzinoši augstākās cenas uzrādošā Arco Real Estate vērtējuma, cenu summārais pieaugums kopš pagājušā gada novembra esot tikai septiņi eiro par kvadrātmetru, bet tik un tā pietiekami, lai cenas beidzot tomēr pārsniegtu 600 eiro robežu (=601 eiro jūnijā). Ober Haus uzrādītais cenu līmenis joprojām ir zemākais, bet toties maijam atvēlētie +10 eiro vienā mēnesī kaut attāli atgādina par nekustamo īpašumu bumu Latvijā. Atšķirībā no tā laika, cenu lēcienam maijā sekojis pilnīgs atslābums jeb vairs nekādas izmaiņas, atstājot jūnija cenu maijā sasniegto 594 eiro līmenī. Latio mērījumi visu laiku ir turējušies pa virsu iepriekš nosauktajiem mērījumiem, apliecinot to pašu tendenci ar cenu pieaugumu līdz 598 eiro jūnijā. Uzmanību pelna arī tas, cik šaurā intervālā izvietojušies visi šie mērījumi, kas nebūt nav mērījumu vēsturē pierasta lieta.

Viena ekonomiskās krīzes mācība nekustamo īpašumu nozarei izpaužas tā, ka mākleri nesaista sevi ar paredzējumiem par neierobežoti ilgu cenu celšanās periodu. Labāk lai cenu līknes liecina par sevi pašas. «Nav pamata gaidīt pavērsienu uz cenu pazemināšanos,» tomēr atļāvās piebilst Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs.

Pagaidām uz jaunajiem projektiem jānorāda ar atrunu, ka pārsvarā tie ir pirms gadiem desmit iecerēti, bet līdz trekno gadu kraham nepabeigtie projekti, kuriem palaimējies bez būtiskiem zaudējumiem (demolēšanas un dedzināšanas, iestrēgšanas nepārskatāmos tiesu procesos) pārlaist liesos gadus. Vissvaigākais piemērs šādām kustībām ir vakardienas ziņa, ka Swedbank iesaldēto projektu apsaimniekotājs Ektornet par vairākiem miljoniem latu pārdevis Panorama Plaza vēl neizbūvētos karkasus interesentam pabeigt šīs būves un pārņemt to dzīvokļu izīrēšanu, kurus šo dzīvokļu iemītnieki nav izpirkuši. Šis un citi lielie darījumi un projektu pabeigšanas pieteikumi prasa īpašu apskatu.

Saistība ar gadus desmit senu pagātni atklājas arī zemesgrāmatas datu salīdzinājumā. Tie attiecas uz nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas aktivitāti Rīgā. Salīdzinot darījumu skaita līmeni un svārstības dažādu gadu pirmajos sešos mēnešos, maksimālā sakritība parādās starp šā gada un 2003. gada pirmajām pusēm. Gan toreiz, gan tagad aktivitātes vidējo līmeni varētu novērtēt ar 1200 darījumiem mēnesī. Jau 2003. gada otrajā pusē darījumu skaits sāka pārliecinošu virzību uz 2000 darījumu robežlīniju, kas tika pārsniegta 2005. gada oktobrī. Uz burtisku, t. i., skaitlisku vēstures atkārtošanos nekustamo īpašumu attīstītāji diez vai cer, tomēr arī tagadējā darījumu aktivizēšanās atbilst vismaz minimālajam līmenim, kas liecinot, ka jauno projektu piedāvājumam būs pircēji. Svarīgi, ka darījumu skaits šogad stabili pārsniedz gan pagājušā gada pirmās puses līmeni, gan psiholoģiski zīmīgo tūkstoš darījumu skaitu mēnesī.

Darījumu skaita pieaugums izslēdz tādu skaidrojumu cenu augšupejai, ka cilvēki būtu spiesti konkurēt uz aizvien mazāku skaitu mājokļu tādās mājās vai kvartālos, kur vēl palikuši izdzīvošanai pieņemami apstākļi: nedraud apkures u. c. komunālo pakalpojumu pārtraukšana parādu dēļ, nav uzradies krimināli nevaldāms kontingents u. tml. Cita lieta, ka pircēji ir gatavi atvēlēt ilgu laiku un izskatīt daudzus pārdevēju piedāvājumus, lai atrastu labāko no labākā, bet vislabākā vienmēr pietrūkst.

Jauno projektu radītāji jeb reanimētāji tad nu sola jūtami palielināt piedāvājumu daudzveidību, turklāt ne tikai pirkšanai, bet arī īrei. Tagad pieteiktie projekti pārdošanā neparādīsies tūlīt. Nekustamo īpašumu attīstītāji mēģina uzminēt, kādā tempā pieaug ienākumi viņu potenciālajiem pircējiem, lai pakārtotu šim tempam būvdarbu tempu.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais