"Liepājas metalurga" akcijām uzlikts dubultarests
Nedēļu pēc tam, kad Liepājas metalurga akcionāru karā tiesa civilprocesa kārtībā nolēma apķīlāt Iļjam Segalam piederošās akcijas, vēl vienu arestu uzlikusi Valsts policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvalde.
Kriminālprocesā arestētas arī lielākajam akcionāram Sergejam Zaharjinam piederošās akcijas. Tātad vienīgais no trijotnes, kas var brīvi rīkoties ar akcijām, pašlaik ir Kirovs Lipmans, kurš arī ir šo procesu līdzautors.
Policijai politiķi traucē:
Baumo, ka abiem Lipmana ienaidniekiem kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss, taču policija šīs ziņas nedz apstiprina, nedz noliedz. Par konkrēto lietu informācija vispār netiek sniegta. Vienlaikus policija pauž raizes, ka uz to tiek izdarīts spiediens. Kā norāda sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Pildava, kriminālprocesa norises mērķis ir – noskaidrot, ir vai nav kādas personas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Bet glābt vai neglābt uzņēmumu un kā to darīt, tas jau ir pavisam cits stāsts, kas uz tiesībsargājošajām iestādēm neattiecas. Tāpēc policijai nepatīk, ka valdības sēdē jāatskaitās par kriminālprocesa gaitu. «Tas ir absurds. Nedrīkst iedomāties, ka kriminālprocesu var mēģināt iespaidot! Demokrātiskā valstī tas nebūtu pieļaujami,» savas priekšniecības nostāju skaidro Sigita Pildava.
Tomēr iesaistītās puses neapšaubāmi mēģina prognozēt un tulkot policijas darbības no savu interešu viedokļa. Pats uzņēmums uzstājas tikai akcionāru Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala vārdā. Jaunākajam paziņojumam likts virsraksts Tiesībsargājošo dienestu darbība svītro jebkādas cerības glābt a/s «Liepājas metalurgs»: «Mums žēl, ka tiesībsargājošās iestādes un atsevišķi valdības locekļi akli paklausa Kirovam Lipmanam, kura darbības attiecībā uz a/s Liepājas metalurgs precīzi būtu saucamas par «reiderismu»,» uzskata a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins. Policijas piemērotais mantas arests akcionāriem liedzot iespēju atdot akcijas kreditoru kluba rīcībā, kam viņi it kā piekrituši. Bet te jāatgādina, ka kreditoriem un viņu vidū arī valstij joprojām nav pārliecības, ka akcionāri kaut kam būtu piekrituši, jo viņiem piedāvātā vienošanās esot būtiski mainīta un Kirovs Lipmans tai vispār nepiekrīt.
Ekonomikas ministra padomniece Daiga Grūbe, atsaucoties uz konsultantu kompāniju Prudentia Advisers, vēsta: «Tā kā šobrīd notiek aktīvs darbs ar potenciālajiem investoriem, kuri ved sarunas arī ar lielākajiem akcionāriem par akciju iegādi, tad šobrīd vienošanās parakstīšana ar Kreditoru klubu ir zaudējusi aktualitāti.»
Nav ko dot investoram:
Jebkurā gadījumā – akcijām uzliktais arests šobrīd liedz veikt ar tām jebkādas darbības: atsavināt, ieķīlāt, dāvināt. Zaharjina advokāts Egons Rusanovs uzskata, ka uzņēmumu nav iespējams glābt, kamēr arests ir spēkā. Nevar taču piesaistīt investoru, ja apmaiņā pret viņa ieguldījumiem nav nekā, ko iedot pretī. Aresti jau esot pārsūdzēti, taču lielas ticības to atcelšanai neesot. Vismaz advokāts savā praksē neatminas gadījumu, kad līdzīgos apstākļos tiesa būtu piekritusi aizstāvībai. Un maksimālais iespējamais aresta laiks ir 28 mēneši. Tātad patiešām – ja no tā atkarīga metalurga nākotne, situācija ir ļoti nepatīkama. Nav arī skaidrs, kā akciju arests ietekmēs tiesiskās aizsardzības procesu. Biznesa plānu, pie kā rūpnīcai pašlaik teorētiski būtu jāstrādā, saskaņošanai tiesā jāiesniedz 26. jūlijā. Ekonomikas ministrija gan nav tik pesimistiska:
«Arestu uzlikšana I. Segala un S. Zaharjina akcijām nenoliedzami var apgrūtināt viņiem piederošo akciju pārdošanu kādam investoram, bet tas nekādā gadījumā neizslēdz veiksmīga investora piesaistes procesa veikšanu un TAP plāna apstiprināšanu.»
Pastāv gan iespēja, ka process patiesībā tika rosināts vienīgi laika novilcināšanai un pēc tam, kad neviens nepiekritīs zem plāna parakstīties, īstais risinājums izrādīsies maksātnespējas procesā. Tā pieļauj Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava. Kas pašlaik notiek uz vietas Liepājā, rūpnīcā? «Pilnīgi nekas.»
Atbrīvoti 164 darbinieki:
Ja pagājušajā mēnesī darbinieki vēl nāca un imitēja, ka ar kaut ko nodarbojas, tad tagad nākt vairs nav jēgas. Cehi ir tukši. Vienīgā dzīvība ir sargi, kas rūpējas, lai netiktu izvazātas iekārtas. Simboliskas algas gan joprojām tiek maksātas – puse no parastās izpeļņas un vēl mazāk. Savilkt galus ar 140 latiem uz rokas ir ļoti grūti, tāpēc arī projām gājēju tērcīte kļūst arvien platāka. Kopš aprīļa sākuma līdz 5. jūlijam atlūgumus uzrakstījuši 164 cilvēki. No tiem 71 oficiāli reģistrējies bezdarbniekos. Vairākums aiziet, pusēm vienojoties, un kolektīvā atlaišana joprojām nenotiek. Jānis Grava jau sāk šaubīties, kuri tad galu galā izrādīsies mazākie zaudētāji. Tie, kuri aizgāja jau aprīlī un tagad pamanījušies tikt pie darba kādā citā uzņēmumā, vai tie, kas līdz pēdējam cerēja uz labām beigām. Ir tādi darbinieki, kas formāli joprojām strādā metalurgā, bet atraduši arī īstu darbu kur citur. Ja rūpnīca augšāmcelsies, viņi varēs izvēlēties, kuru darbu paturēt. Tiesa gan – jo ilgāk tiek runāts par glābšanu, bet reāli nekas darīts netiek, jo mazāk cerību paliek. Un arodbiedru līderis jau kā mantru atkārto: «Akcionāri un valdība tikai imitē darbību.
