Latvija ir apsteigusi Igauniju un kļuvusi par otru veiksmīgāko ES valsti fondu apguvē
Latvija, apsteidzot Igauniju, ir kļuvusi par sekmīgāko Eiropas Savienības (ES) fondu apguvēju Baltijā un otru veiksmīgāko Centrālajā un Austrumeiropas reģionā, atpaliekot tikai no Bulgārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā. Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013.gadam.
Latvija savus kaimiņus ir apsteigusi pēc noslēgto līgumu īpatsvara, bet pagaidām vēl nedaudz atpaliek izmaksātā finansējuma apjoma ziņā. Latvijā līdz 2012. gada nogalei bija noslēgti 94% paredzēto līgumu (Igaunijā un Lietuvā - 91%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 56% (Igaunijā un Lietuvā - 59%). Vidēji CEA reģiona valstīs bija noslēgti tikai 83% paredzēto līgumu un izmaksāts finansējums 44% apmērā.
Anda Drožina, KPMG Baltics SIA projektu vadītāja: "ES fondu finansējums CAE reģiona dalībvalstīs ir no 11% līdz 25% no to kopējā gada IKP (Latvijā - 20,4%, Lietuvā - 20,7%, bet Igaunijā - 20%). Šie skaitļi liecina par to, ka ES līdzfinansējuma veiksmīga izmantošana šajās valstīs ir ļoti būtiska iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Lai arī skaitliskā izteiksmē Latvijai (4,5 miljardi EUR), Lietuvai (6,8 miljardi EUR) un Igaunijai (3,4 miljardi EUR) pieejamais finansējums periodā no 2007. līdz 2013. gadam ir viszemākais visā reģionā, tomēr pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedz reģiona vidējo radītāju - 2002 eiro (Latvijā - 2192 eiro, Lietuvā - 2220 eiro, Igaunijā - 2 540 eiro). Baltijas valstu fondu apguves rādītāji ir vieni no augstākajiem reģionā un norāda uz to, ka vispārējās administrēšanas sistēmas līgumu slēgšanas un pieejamā finansējuma izmaksu jomā darbojas efektīvi salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm."
Pētījums parāda, ka lielākā daļa fondu līdzekļu ir piešķirti infrastruktūras projektiem (piemēram, ceļu, lidostu, ostu, dzelzceļu un enerģētikas infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī slimnīcām, izglītības iestādēm un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai). Latvijā infrastruktūras uzlabošanas projektos investēts 71%, Lietuvā - 63%, bet Igaunijā - 57% no kopējā pieejamā budžeta.
Kopumā 2007.-2013.gada plānošanas periodā CEA reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 180,9 miljardi eiro. Sešos gados, kopš tiek realizētas ES līdzfinansētās programmas, atbalsta saņēmēji bija parakstījuši līgumus par gandrīz 149 miljardiem eiro, un līdz 2012.gada beigām vairāk nekā puse līdzekļu (79,4 miljardi eiro), par ko bija noslēgti līgumi, jau bija atbalsta saņēmējiem.
"2013.gads ir pēdējais 2007. - 2013.gada plānošanas perioda gads, un šobrīd visas trīs Baltijas valstis izstrādā jau nākamā plānošanas perioda plānošanas dokumentus. Lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no nākamajā plānošanas periodā (2014. - 2020.gads) pieejamajiem fondiem, ļoti svarīgi ir pienācīgi izanalizēt iepriekšējā periodā gūto pieredzi un izmantot to nākamā perioda plānošanas un administrēšanas procesos," uzsver A. Drožina.