Latvijas darba tirgus tiek atvērts Horvātijas pilsoņiem

Līdz ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) šā gada 1.jūlijā tās pilsoņiem bez ierobežojumiem tiek atvērts Latvijas darba tirgus, - nolēmusi Latvijas valdība.

Lai gan Latvijas normatīvais regulējums, konkrēti Imigrācijas likums, paredz iespēju darba tirgus apdraudējuma gadījumā noteikt ierobežojumus citu ES pilsoņu pieejai Latvijas darba tirgum, valdība secinājusi, ka šobrīd attiecībā pret Horvātiju tādas nepieciešamības nav.

Horvātijā ir 4,39 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 2,96 miljoni ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

Kā skaidro Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā Horvātijas un Latvijas atalgojuma apmēra atšķirības, Horvātijas pilsoņu migrācijas tendences, abu valstu nodarbinātības un bezdarba rādītājus, kā arī faktu, ka Latvijā nav tādas Horvātijas pilsoņu kopienas, kas piesaistītu būtisku ieceļotāju skaitu, šobrīd nav pamatotas nepieciešamības noteikt ierobežojumus Horvātijas pilsoņu pieejai Latvijas darba tirgum.

Minimālā mēneša darba alga, pēc ''Eurostat'' datiem, Horvātijā ir augstāka nekā Latvijā, proti, 373 eiro (263 lati) mēnesī. Arī vidējie bruto ienākumi Horvātijā ir augstāki - 2012.gada sākumā vidējā bruto darba samaksa Horvātijā bija 1052 eiro (744 lati), bet Latvijā 2012.gada otrajā ceturksnī tā bija 684,4 eiro (484 lati).

LM rīcībā esošā informācija liecina, ka bezdarba līmenis Horvātijā turpina pieaugt, taču vienlaicīgi pieaug arī nodarbināto un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kas ir viens no bezdarba pieaugumu izskaidrojošajiem iemesliem. 2013.gada februārī bezdarba līmenis Horvātijā sasniedza 18,7%.

Šobrīd Latvijā pastāvīgi uzturas 11 Horvātijas pilsoņi. Pērn četri šīs valsts pilsoņi Latvijā bija oficiāli nodarbināti.

Horvātijas iedzīvotāji pārsvarā emigrē uz Centrāleiropu, piemēram, Vāciju, Austriju un Šveici. Vieni no galvenajiem valsts darbaspēka migrācijas galamērķiem ir arī bijušās Dienvidslāvijas valstis, īpaši Serbija un Bosnija un Hercegovina