Elektroenerģijas tarifu celšanas, ko prognozē gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan AS "Latvenergo", saistīšana ar pāreju uz elektroenerģijas iepirkuma brīvā tirgus attiecībām ir iedzīvotāju apmuļķošana, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda kosmētikas ražotāja AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.
Nav nekādu šķēršļu, lai apturētu elektroenerģijas tarifu pieaugumu, uzskata Gerčikovs, norādot, ka to var un tas jādara nekavējoties. Jāizanalizē, kas saņem dotācijas un par ko. Vienojoties ar kreditoriem, jāpagarina koģenerācijas staciju kredītu izmaksu termiņi.
"Nekādas atļaujas jaunai celtniecībai [neizsniegt], par pārdotajām kvotām ieņemto naudu - un tie ir 145 miljoni latu -, novirzīt dotāciju dzēšanai. Tas jāveic precīzi un skaidri, galvenais, caurspīdīgi. Gribētos saņemt skaidrus signālus, kas tieši šajā virzienā tiks izdarīts tuvākajā laikā, citādi līdz pamatiem izputināsiet iedzīvotājus un biznesu," uzsver Gerčikovs.
Viņš skaidro, ka "Nord Pool" biržas megavatstunda (MWh) cena ir par 25% zemāka nekā Baltijas valstīs. Arī elektroenerģijas ražotāja cena nav lielāka par 30% no kopējā tarifa. Pārējās divas trešdaļas ir vienīgā monopolista "Sadales tīkls" un "zaļās" piedevas cena.
"Sadales tīkla" cena faktiski ir instruments budžeta caurumu lāpīšanai, apgalvo Gerčikovs, piebilstot, ka neviens nepārzina un, šķiet, arī nepārbauda šīs organizācijas darba efektivitāti, lai samazinātu izmaksas. Tādēļ var pieņemt, ka ir pietiekamas rezerves tarifu pazemināšanai.
"Dzintara" valdes priekšsēdētājs arī atzīmē, ka attiecībā uz "zaļo" enerģiju var tikai apbrīnot, ar kādu punktualitāti un disciplīnu Latvijas valdība izpilda svešas norādes un politiku, tā nodarot milzu kaitējumu savai valstij. Nav šaubu par to, ka "zaļā" enerģija izmešu samazināšanai ir liela profanācija, norāda Gerčikovs, sakot, ka neviens nav pierādījis, ka siltumnīcas efekts ar to ir tiešā saistībā.
"Visas Eiropas izmešu daļa ir ap 11% no kopējā daudzuma. Lielākās atmosfēras "piesārņotājas" valstis ASV, Japāna, Ķīna, Krievija un dažas citas nav ratificējušas un parakstījušas Kioto protokolu. Kādēļ mēs šajā faktiski bezefekta situācijā raujamies izpildīt visas norādes? Kā gribu pildām? Pamatā galvenais atbalsts tiek koģenerācijas stacijas uzcēlušajiem. Vispār tas ir pilnīgs absurds," piktojas kosmētikas ražotāja "Dzintars" vadītājs.
Viņš arī skaidro, ka koģenerācijas stacijas ir ekonomiskākas par termoelektrostacijām, jo vienlaikus tiek ražoti gan elektrība, gan siltums. Tās jābūvē pēc pašatmaksāšanās principiem.
Gerčikovs retoriski jautā un arī atbild - "Kas un kādēļ liek piemaksāt? Piemaksām jāstimulē to celtniecība arī turpmāk. Kas to ir izdomājis? Tie, kas ražo attiecīgās iekārtas - Vācija, Austrija, Francija un citas valstis." Tas nozīmē, ka Latvija atbalsta viņu rūpniecību, kaitējot savām interesēm, savas valsts ekonomikai, izputinot jau tā trūcīgos iedzīvotājus.
"Ticiet, es neko neizdomāju. Viņu iekārtu cena ir neadekvāti augsta, un neprātīgi augsta ir pievienotā vērtība, viņi var atļauties mazliet nokniebt un izsniegt mums Eiropas fondu veidā. Nav pamata ticēt, ka mūsu valdība, kas solīja pārskatīt to visu un nepieļaut strauju tarifu celšanos, turēs solījumu. Bezatbildība un nepakļautība sabiedrībai piemīt mūsu valdībai," atzīst Gerčikovs.
Kā ziņots, nākamgad mājsaimniecībām ir jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu, jo pašreizējais pamattarifs nesedz ražošanas izmaksas, atzinis ekonomikas ministrs Pavļuts.
Elektrības cenas varētu pieaugt, vai nu elektrības ražotājam "Latvenergo" sagatavojot jaunu tarifu, vai arī ieviešot brīvo tirgu, pieļāva ministrs, uzsverot, ka viņš par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgi gatavoties šim brīdim un mazināt elektrības cenas pieauguma riskus.
Politiķis solīja, ka īpaši tikšot meklēti veidi, kā no elektrības cenu pieauguma pasargāt mazturīgos, kuru atbalstam varētu tikt veidots īpašs fonds.
Kā ziņots, "Dzintars" 2011.gadā ir strādājis ar 5 425 153 latu apgrozījumu, un tas ir par 0,1% mazāks nekā 2010.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 5 430 933 lati, liecina "Firmas.lv" informācija.
2011.gadā "Dzintars" strādāja ar 366 581 lata zaudējumiem, kas ir par aptuveni 35% mazāki nekā 2010.gadā ciestie 567 558 latu zaudējumi.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Iļja Gerčikovs - 69,2% akciju, kā arī Dānijas iedzīvotājs Janeks Vaclavs Kozeluhs - 9,3%.