Latvijas iedzīvotāji pērn ir palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja gadās kāds pēkšņs dzīves pavērsiens. To rāda Swedbank izveidotais Baltijas finansiālās aizsardzības deficīta indekss . 2012.gadā finansiālās aizsardzības deficīta indekss ir samazinājies par 8 procentpunktiem, un vidēji veido 4800 latu uz vienu nodarbināto. Proti, 4800 lati ir nauda, kas vidēji ģimenei var pietrūkt, lai segtu saistības un iegūtu brīvu naudas rezervi dzīves pielāgošanai jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiek kas neparedzēts.
Kristīne Jakubovska, "Swedbank" preses sekretāre norāda: iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts Latvijā pērn ir samazinājies par 8 procentpunktiem - no 55% 2011.gadā līdz 47% 2012.gadā, kopumā sasniedzot aptuveni 5 miljonus latu. Otrs straujākais finansiālās aizsardzības deficīta kritums vērojams Igaunijā - par 5 procentpunktiem, noslīdot no 46% 2011.gadā līdz 41% 2012.gadā, bet Lietuvā tas pērn gandrīz nav mainījies - 43% 2011.gadā un 42% 2012.gadā.
Līdz ar to, neskatoties uz finansiālās aizsardzības deficīta samazināšanos, Latvijas iedzīvotāji aizvien ir finansiāli visneaizsargātākie no Baltijas valstu iedzīvotājiem.
"Latvijā finanšu aizsardzības indeksa uzlabojumu pamatā ir nodrošinājusi kredītsaistību mazināšanās - kopumā tās gada laikā sarukušas par 13%. Tāpat 2012.gada nogalē, salīdzinot ar 2011.gada nogali, par 6% palielinājušies mājsaimniecību uzkrājumi un par 10% - dzīvības apdrošināšanas segums. Latvijas situācijā, kad iedzīvotāju uzkrājumu līmenis vēl ir salīdzinoši zems, mazināt deficītu var palīdzēt tieši dzīvības apdrošināšana, lai nosegtu saistību un ienākumu aizsardzības daļu. Palielinoties iedzīvotāju uzkrājumiem un samazinoties kopējo saistību līmenim, iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts Latvijā turpinās samazināties," komentē Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji joprojām ir ļoti norūpējušies par savu finansiālo aizsardzību - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (77%) justos finansiāli neaizsargāti gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiktu kas neparedzēts, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja .
Swedbank veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka kopējais noskaņojums par ģimenes finansiālo drošību, ja notiek kas neparedzēts ar galveno pelnītāju, kopš pērnā gada nav būtiski mainījies. Tikai 16% aptaujāto atzīst, ka viņu ģimenes šādā situācijā būtu aizsargātas (pērn tā uzskatīja 15%). Sevi un savu ģimeni kā pilnībā finansiāli neaizsargātu vērtē 40% respondentu (pērn 42%), bet pilnībā finansiāli aizsargāti šobrīd jūtas vien 3% aptaujāto iedzīvotāju (pērn 2%).
Biežāk neaizsargātas kritiskās situācijās jūtas sievietes (79%) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (81%). Vislielākais optimistiski noskaņoto respondentu īpatsvara pieaugums ir iedzīvotājiem ar ikmēneša ienākumiem virs 600 latiem - 34% respondentu norāda, ka viņu ģimenes būtu finansiāli pasargātas, notiekot kam neparedzētam ar ģimenes galveno pelnītāju (pērn šādi uzskatīja 24% grupas pārstāvju). Optimistiskāki ir arī respondenti ar vidēji zemiem ikmēneša ienākumiem (151 līdz 250 latu apmērā), kur pērn finansiāli aizsargāti jutās vien 3% respondentu, bet šogad 11%. Savukārt respondentu ar vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (400 līdz 600 lati) optimisms ir būtiski sarucis - ja pērn droši par savas ģimenes finanšu labklājību jutās 26% aptaujāto šajā grupā, tad šogad tā domā vien 17%.
Pozitīvais noskaņojums par savas ģimenes finanšu aizsardzību būtiski audzis Latgalē un Kurzemē - no 8% iedzīvotāju pērn līdz 20% šogad. Rīgā un Pierīgā dzīvojošie šogad jūtas vienlīdz finansiāli aizsargāti kā pērn (18% šogad pret 17% pērn). Savukārt Vidzemes un Zemgales iedzīvotāju vērtējums kļuvis ievērojami skeptiskāks - tikai 4% vidzemnieku un 14% zemgaliešu jūtas finansiāli aizsargāti, kas ir attiecīgi par 19 un 9 procentpunktiem mazāk kā pērn.
Domājot par savu finanšu drošību, iedzīvotāji vēl joprojām visvairāk paļaujas uz savu tuvinieku atbalstu (45%), turklāt šai paļāvībai ir neliela tendence pieaugt (pērn tie bija 43%). Kā finansiālās aizsardzības garantu nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22%) iedzīvotāju min nekustamo īpašumu, 15% - dzīvības apdrošināšanu, bet 14% paļaujas uz valsts nodrošinātajiem pabalstiem.
Ļoti izteikta paļaušanās uz tuvinieku atbalstu ir lauku iedzīvotājiem (58% pretstatā 45% pilsētā dzīvojošo). Visbiežāk uz ģimenes atbalstu paļaujas gados jaunie respondenti (no 18 līdz 29 gadiem) (59%), bet iedzīvotāji vecumā pēc 40 biežāk (29%) kā savu drošības sajūtas garantu min nekustamo īpašumu. Zīmīgi, ka ģimenes ar vienu bērnu kā savu finanšu garantu vairāk nekā citi norāda nekustamo īpašumu (25%), savukārt ģimenes ar diviem bērniem - dzīvības apdrošināšanu (22%).
"Liela daļa iedzīvotāju aizvien norāda, ka finansiāli aizsargātiem viņiem ļauj justies citu ģimenes locekļu ienākumi. Tajā pat laikā, ja ar galveno pelnītāju notiktu kas neparedzēts, ģimenei nebūtu nekāda finanšu aizsarga. Tas nozīmē, ka lielu daļu atbildības par ģimenes finanšu stabilitāti nes viens cilvēks, bet par citiem garantiem finansiālajai aizsardzībai netiek domāts. Būtiski, ka šogad mazliet audzis to respondentu īpatsvars, kuri savas ģimenes finanšu drošību saista ar dzīvības apdrošināšanu. Šī tendence vairāk iezīmējas ģimenēm ar bērniem, kad pārliecība, ka nelaimes gadījumā ģimene kādu laiku būs finansiāli pasargāta, kļūst daudz svarīgāka.," piebilst Reinis Jansons.