Turīgā ģimene sākas ar vidēji vismaz 450 latu lieliem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.
Šāds rezultāts iegūts, apkopojot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu "Kādi ienākumi, Jūsuprāt, liecina, ka ģimene ir turīga?".
Neliela iedzīvotāju daļa jeb 2% atbildēja, ka turīga ģimene ir tāda, kur ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 100 latiem, 3% atbildējuši, ka tie ienākumi no 101 lata līdz 200 latiem, 7% atzīmējuši, ka turīgā ģimenē ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir no 201 lata līdz 300 latiem. Bet 16% iedzīvotāju atzinuši, ka turīgas ir tās ģimenes, kur ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir no 301 lata līdz 450 latiem.
Savukārt ceturtā daļa aptaujāto iedzīvotāju par turīgām ģimenēm uzskata tās ģimenes, kur ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir, sākot no 401 lata līdz 600 latiem. Bet teju puse jeb 47% aptaujāto atzīmējuši, ka, viņuprāt, turīgā ģimenē ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir, sākot no 601 lata un vairāk.
"GfK" Klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga gan norādīja, ka kopumā turīgas ģimenes jēdziens ir neviennozīmīgs un tā kritēriji pamatā ir subjektīvi. Tomēr kopumā šī pētījuma iegūtie rezultāti apliecina to, ka turīguma līmeni iedzīvotāji kopumā mēra un nosaka, sākumā tos salīdzinot ar saviem ienākumiem.
"Visticamāk, šajos rezultātos varam novērot, ka, vērtējot turīgo ģimeņu ienākumu līmeni, iedzīvotāji pārsvarā uzskata, ka turīgas ir tādas ģimenes, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir lielāki par paša aptaujātā ienākumiem. Proti, domu gaita ir šāda - par turīgu uzskatāms tas, kura ienākumi ir lielāki par maniem," skaidroja Kronberga.
Kā ziņots, Latvijā no visas sabiedrības ir vien 7-10% labklājīgo patērētāju, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 300 lati pēc nodokļu nomaksas un vairāk, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un ziņu aģentūras LETA biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.
Pētījumā, kas prezentēts LETA un "GfK" sadarbības partneriem, norādīts, ka šī daļa veido 17-20% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem.
Kā labklājīga patērētāja raksturlielums izvēlēts patērētājs, kura ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir, sākot no 300 latiem mēnesī uz rokas, paskaidroja "GfK" Klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga, lai iegūtu sabiedrības daļu, kuru ienākumi ir lielāki par vidējo līmeni un kuru būtu vērts pētīt.
Lielākā daļa jeb 71% labklājīgo patērētāju lieto sociālos tīklus vismaz trīs reizes nedēļā, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un ziņu aģentūras LETA biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums. Savukārt 60% labklājīgo patērētāju sociālos tīklus lieto katru dienu vai pat vairākas reizes vienā dienā.
Tāpat pētījumā secināts, ka labklājīgie patērētāji ir aktīvāki dažādu pakalpojumu izmantošanā nekā visi iedzīvotāji kopumā. Piemēram, bankas pakalpojumus izmanto 87% labklājīgo patērētāju, bet no visiem iedzīvotājiem kopā tie ir 78%. Ātro uzkodu restorānus, bistro un kafejnīcas apmeklē 68% labklājīgo patērētāju, kamēr no visiem iedzīvotājiem to dara 46%.
LETA biznesa portāla "Nozare.lv" un "GfK" pētījums tika prezentēts LETA un "GfK" sadarbības partneriem.
Pētījums tika veikts šā gada maijā, interneta vidē aptaujājot 1127 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Papildus izmantoti citu "GfK" iepriekš veiktu pētījumu (Omnibuss, pētījumi interneta vidē) dati.
"GfK Custom Research Baltic" ir starptautisks ''GfK'' grupas uzņēmums, kura galvenās darbības sfēras ir tirgus un socioloģisko pētījuma veikšana (datu vākšana, apstrāde, analīze un konsultācijas) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.