Pārtikas cenas Rīgas veikalos pēdējo trīs mēnešu laikā ir bijušas stabilas, turklāt daļai produktu tās ir samazinājušās. Savukārt tendences liecinot, ka cenu kritums varētu turpināties, kas gan neattiekšoties uz dārgā segmenta produkciju, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.
Būtiskākais cenu samazinājums - par 72% - šajā laikā ir bijis sviesta un augu tauku maisījumam - no 3, 06 latiem līdz 2,77 latiem par vienu kilogramu. Tāpat cenas samazinājās rudzu maizei - no 0,77 latiem līdz 0,72 latiem par kilogramu, baltmaizei - no 1,02 latiem līdz 0,97 latiem par kilogramu, rīsiem - no 0,88 latiem līdz 0,82 latiem par kilogramu, kā arī 2% pienam un kefīram - attiecīgi no 0,62 latiem līdz 0,58 latiem un 0,67 latiem līdz 0,63 latiem par vienu litru.
Pēdējo trīs mēnešu laikā cenas pieaugušas tikai dažiem produktiem. Par 4% palielinājās galda biešu cenas - no 0,21 lata līdz 0,22 latiem par vienu kilogramu. Kūpināts cūkgaļas šķiņķis sadārdzinājās par 3% - no 4,48 latiem līdz 4,61 latam par kilogramu, bet cūkgaļas karbonāde - par 2% - no četriem latiem līdz 4,07 latiem par kilogramu.
Kā norādīja Gulbe, cenu samazinājums galvenokārt ir bijis saistībā ar pasaules tirgus tendencēm un lielas daļas iedzīvotāju zemo pirktspēju.
"Veikali cenšas piedāvāt katrā produktu grupā kādu īpaši lētu produktu, kas interesētu tieši mazturīgākos iedzīvotājus. Piemēram, tagad jau veikalos ir nopērkama rudzu rupjmaize pat par 48 santīmiem, kaut gan lielākā daļa veikalu plauktos esošā rupjmaize maksā ap pusotru latu par vienu kilogramu, kas ir vismaz trīs reizes dārgāk. Jāatzīmē, ka dārgā segmenta produkti gan lētāki nepaliek," sacīja Gulbe.
Tāpat viņa norādīja, ka patlaban lielveikalos nav nopērkami vietējie burkāni, sīpoli, bietes un citi Latvijā izaudzējami dārzeņi.
"Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem. Tāpēc audzētāji ir piesardzīgi un neražo ar lielu rezervi un arī nesteidzās ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus, un tāpēc kavējas Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū.
Arī turpmākajos mēnešos, ja negadās kādas lielas dabas katastrofas, nav gaidāms cenu kāpums lielākajai daļai produktu, bet varētu pat sekot cenu samazinājums, sacīja Gulbe.
"Pasaulē ir samazinājušās graudu cenas, kas ir pamats daudzu citu pārtikas produktu ražošanā. Neliels cenu pieaugums varētu būt piena produktiem'', norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs vāc, apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.