Nedaudz pieaudzis eiro optimistu skaits, taču negatīva attieksme joprojām ir 62% iedzīvotāju

Latvijā pēdējā pusgada laikā, no pagājušā gada oktobra līdz šā gada aprīlim, par desmit procentpunktiem audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, atklāj pētījumu aģentūras TNS šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

Šā gada aprīlī pret pāreju uz eiro Latvijā pozitīvi noskaņoti kopumā bija 36% iedzīvotāju, to skaitā 29% iedzīvotāju bija "drīzāk pozitīva" un 7% "ļoti pozitīva" attieksme.

Negatīva attieksme pret eiro ieviešanu aprīlī bija 62% iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Pozitīvā attieksme pret pāreju uz eiro biežāk raksturīga latviešiem, vīriešiem, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 300 latiem uz cilvēku ģimenē), uzņēmumu vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un vadošajiem speciālistiem.

Negatīvi noskaņoti pret pāreju uz eiro biežāk ir cittautieši, cilvēki 65-74 gadu vecumā, iedzīvotāji ar pamata izglītību, ar zemiem ienākumiem (līdz 120 latiem uz cilvēku ģimenē), mājsaimnieces un mājsaimnieki, kā arī pensionāri.

Kā norāda TNS, pusgada laikā novērotais eiro ieviešanas atbalsta pieaugums uzskatāms par būtisku uzlabojumu sabiedriskajā domā. Lai arī joprojām vairākums ir kritiski noskaņoti, arī viņu vidū ir vērojamas attieksmes uzlabošanās tendences.

Daļa agrāk ļoti negatīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto cittautiešu, iedzīvotāju 65-74 gadu vecumā, ar zemiem ienākumiem, ar pamata izglītību, mājsaimnieku, bezdarbnieku un pensionāru lēnām, tomēr pakāpeniski maina savu attieksmi uz "drīzāk negatīvu" vai pat "drīzāk pozitīvu", secināts aptaujā.

Savukārt iepriekš jau tā pozitīvi par eiro ieviešanu noskaņotie jaunieši 15-24 gadu vecumā, latvieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem, pašnodarbinātie, vadītāji, arī skolnieki, studenti pēdējā pusgada laikā kļuvuši vēl labvēlīgāki eiro ieviešanai, un viņu atbildēs biežāk parādās "ļoti pozitīva" attieksme pret pāreju no lata uz eiro.

Pētījuma veicēji atzīmē, ka arī agrāk neitrāli vai svārstīgi noskaņotie iedzīvotāji, kas biežāk ir cilvēki 35-64 gadu vecumā, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, Pierīgā vai Zemgalē dzīvojošie, sāk biežāk nosliekties uz "drīzāk pozitīvu" attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka iedzīvotāju galvenais informācijas ieguves avots par eiro ieviešanu ir masu mediji, tāpēc tendenci pieaugt eiro atbalstītāju īpatsvaram Latvijā var skaidrot ar to, ka medijos arvien vairāk ir pieejama informācija par dažādiem eiro ieviešanas aspektiem, un daļa no iedzīvotājiem tajos ir atraduši sev nepieciešamos argumentus par labu eiro ieviešanai. Vēl nozīmīga loma ir radu, draugu un paziņu viedoklim, kurā ieklausoties, daļa svārstīgo iedzīvotāju acīmredzot ir nosvērušies par labu eiro ieviešanai. Tomēr atbildīgajām institūcijām daudz darba jāpaveic kā paša eiro ieviešanas procesa sekmīgā organizēšanā, ja Eiropas Savienības lēmums par Latvijas pievienošanos būs pozitīvs, tā komunikācijā, lai eiro atbalstītāju īpatsvars pārsniegtu vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju.

Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 3.aprīļa līdz 23.aprīlim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.

Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014.gada janvārī.