Viena no alternatīvām valdības sagatavotajam nākamā gada valsts budžetam ir ēnu ekonomikas apkarošana, biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.
Tāpat kā alternatīvu viņa min strukturālās reformas, kas būtu pārdomātas un orientētas uz konkurētspēju, bet nevis tiktu īstenotās kā mehāniska darbinieku skaita un algu mazināšana, joprojām saglabājot birokrātijas slogu.
Vienlaikus Egle uzsver, ka ir nepieciešams reāls atbalsts uzņēmējiem finanšu pieejamībai un Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē.
"Biznesam valsts budžets nepieciešams tāpat kā valsts pārvaldei un pašvaldībām, bet tas nedrīkst būt "par katru cenu", sagraujot jau tā trauslo ekonomisko aktivitāti un nodarbinātības rādītājus," sacīja Egle, vaicājot, cik reizes vēl mēs uzkāpsim uz "laika trūkuma grābekļa", kā tas notika jau pagājuša gada nogalē un šā gada jūnijā.
Savukārt, komentējot trešdien notikušo tikšanos ar Valsts prezidentu un premjeru, darba devēju organizācijas pārstāve uzsvēra, ka tikšanās bija nozīmīga, jo tika kliedētas bažas par trīspusējā sociālā dialoga pārtraukšanu starp valdību un sociālajiem partneriem.
LDDK sola sarunas ar valdību un Saeimu turpināt, lai rastu risinājumus strukturālajām reformām, eksporta un mazo un vidēju uzņēmumu atbalsta iniciatīvām, kā arī nodarbinātības jautājumiem.
Egle gan atkārtoti uzsvēra, ka LDDK neatbalsta sagatavoto 2010.gada valsts budžetu otrajam lasījumam Saeimā, jo uzskata, ka tā ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību būs negatīva, bet valdība joprojām ignorē darba devēju viedokli par nodokļu nepaaugstināšanu un valsts tēriņu sabalansēšanu.
"LDDK iesaistīsies sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī jau tagad piedalās Saeimas komisiju darbā pie budžeta," organizācijas gatavību turpināt dialogu ar budžeta veidotājiem un pieņēmējiem pauda Egle.
"Nozare.lv" jau ziņoja, ka vakar izplatītājā valdības partneru paziņojumā norādīts, ka budžeta projekts ir sabalansēts tikai uz papīra, jo tajā paredzētie pasākumi veicina dziļāku iestigšanu krīzē.
Valdības partneri - LDDK, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - norāda, ka nodokļu maksātāji spiesti iztikt ar tiem līdzekļiem, kas viņiem ir, bet Latvijas valdība plāno turpināt dzīvot pāri saviem līdzekļiem, būtiski nemainot līdzšinējo darbības veidu.
Valdības partneri norāda, ka nevar atbalstīt otrajam lasījumam sagatavotā 2010.gada valsts budžeta paketi, "kurā paredzēti daudzi kaitīgi pasākumi".
Organizācijas ir pārliecinātas, ka valdības sagatavotais 2010.gada valsts budžeta projekts nav īstenoji tās pūles, ko organizācijas kopīgā darbā ar valdības pārstāvjiem, iesaistot sabiedrību, ieguldīja strukturālo reformu plānošanā, funkciju izvērtēšanā un valsts pārvaldes izdevumu mērķtiecīgā samazināšanā.
Kā ziņots, trešdien, 25.novembrī, Brīvo arodbiedrību savienība un LDDK Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un premjeru Valdi Dombrovski (JL) budžetu neatbalsta. Pēc tikšanās sociālie partneri norādīja, ka budžetu nav gatavi atbalstīt, bet dialogu ar valdību solīja turpināt.
Zatlers pēc tikšanās sacīja, ka guvis pārliecību, ka sociālajiem partneriem ir informācija par nākamā gada budžeta veidošanas procesu, taču viņu un valdības viedoklis ir atšķirīgs. Līdz ar to valdība turpmāk uzņemas pilnu atbildību par nākamā gada budžeta pieņemšanu Saeimā, bet sociālie partneri turpinās dialogu ar valdību.
Pēc prezidenta vārdiem, nākamās prioritātes, kas ir šīs Trīspusējās sadarbības padomes darba kārtībā, ir nodarbinātība, strukturālo reformu tālāka turpināšana un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta paketes tālāka virzīšana gan valdībā, gan arī Saeimā.
Premjers Dombrovskis pēc notikušajām sarunām ar Zatleru atzina, ka šogad nākamā gada budžeta veidošanas process ir sarežģīts, jo par to ir jāpanāk vienošanās gan koalīcijā, gan tas jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem un sociālajiem partneriem.
"Ir ļoti daudzas puses, no kurām vienlaicīgi jānodrošina atbalsts," sacīja valdības vadītājs, uzsverot, ka, populistisku apsvērumu dēļ neveicot fiskālo konsolidāciju, sekas būs ļoti smagas, proti, Latvija nesaņems starptautisko aizdevumu un nebūs, no kā finansēt budžeta deficītu.