Vidējais bezdarbs Eiropas Savienībā saglabājas 10,9% līmenī

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) šā gada martā veidoja 10,9%, tādējādi nemainoties salīdzinājumā ar februāri, liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Savukārt eirozonā bezdarbs martā palielinājās līdz 12,1%, kas ir jauns rekordaugsts līmenis. Februārī bezdarbs eirozonā veidoja 12%.

Saskaņā ar "Eurostat" aprēķiniem martā ES bija 26,521 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 19,211 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar februāri, bezdarbnieku skaits ES palielinājās par 69 000, bet eirozonā - par 62 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES martā palielinājās par 1,814 miljoniem, bet eirozonā - par 1,723 miljoniem.

Augstākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Spānijā - 26,7%.

Bezdarbs Grieķijā gan bijis lielāks nekā Spānijā un veidojis 27,2%, tomēr Grieķijas gadījumā pēdējie dati pieejami par janvāri, nevis martu.

Par Latviju, tāpat kā par Igauniju, dati nav pieejami, bet, pēc pēdējiem datiem par 2012.gada ceturto ceturksni, Latvijā bezdarba līmenis veidoja 14,3%, kas Latviju martā ierindo piektajā vietā no visām ES valstīm.

Tikmēr vismazākais bezdarba līmenis martā fiksēts Austrijā - 4,7%, kā arī Vācijā - 5,4% un Luksemburgā - 5,7%.

Savukārt Lietuvā bezdarbs martā veidoja 13,1%, kas ir astotais augstākais līmenis no visām dalībvalstīm.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.