Latvijas pilsētu no novadu domēm eiro ieviešana izmaksās vismaz četrus miljonus latu. Pretstatā valsts centrālajam aparātam, kuram šīs izmaksas tiks segtas no valsts budžeta, vietējai varai visi ar eiro ieviešanu saistītie izdevumi ir jāapmaksā no savas kabatas.
Viena no iespējām pašvaldībām pašām palielināt ienākumus ir paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko Neatkarīgajai gan atzina, ka LPS rīcībā nav precīzas informācijas, cik pašvaldībām varētu izmaksāt pāreja uz eiro. Pagājušā gada beigās tika lēsts, ka izmaksas varētu būt aptuveni četru miljonu latu apmērā. Taču, tā kā vairākas pašvaldības Neatkarīgajai atzina, ka reālās izmaksas salīdzinājumā ar plānoto ir pieaugušas, atsevišķām pašvaldībām pat trīskārt, iespējams, šī summa varētu būt krietni lielāka.
Centrālajām valsts iestādēm ar eiro ieviešanu saistītie grāmatvedības un personālvadības informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumi pusmiljona latu apmērā tiks segti no valsts budžeta, savukārt pašvaldībām tie ir jāsedz no savas kabatas. «Tas būtu tikai godīgi, ja valsts arī pašvaldībām segtu šos izdevumus, to arī LPS sarunās ar Finanšu ministriju un valdību uzsvēra, ka būtu nepieciešams valsts segums šīm izmaksām. Jo eiro ieviešana ir valsts nozīmes pasākums,» sacīja I. Mutjanko.
Izdevumi arī nākamgad
Izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu būs visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma. Turklāt, kā atzina Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laila Īvāne, jau tagad ir skaidrs, ka IT sistēmu pielāgošana nebeigsies ar 2014. gada 1. janvāri un pēdējās izmaiņas grāmatvedības gada pārskatu uzskaitē plānots pabeigt tikai nākamā gada aprīlī, kad arī tiks veikti pēdējie maksājumi izstrādātājiem, jo Rīgas pašvaldība neplānojot veikt 100% avansa maksājumu pirms visu darbu pabeigšanas. «Pašreizējie aprēķini liecina, ka arī 2014. gada budžetā ir jāparedz līdzvērtīga summa jau pašreiz ieplānotajam,» sacīja L. Īvāne. Rīgas dome šogad eiro ieviešanai atvēlējusi vairāk nekā 300 000 latu. Turklāt šajās eiro ieviešanas izmaksās nav ieskaitītas Rīgas pašvaldības darbinieku papildus nostrādātās stundas, jo jau šobrīd aptuveni 100 IT speciālistu, finansistu, grāmatvežu un juristu ir iesaistīti sagatavošanas procesos. Rudenī Finanšu departamenta un Informāciju tehnoloģiju centra speciālisti vadīs apmācības citu pašvaldības iestāžu darbiniekiem. «Bez IT sistēmu pielāgošanas Rīgas pašvaldība strādā pie tā, lai pašvaldības klienti – sociālās aprūpes centru iemītnieki un rīdzinieki, kas saņem aprūpi mājās – varētu droši samainīt savā rīcībā esošo skaidro naudu un netiktu apkrāpti. Tiek plānota sociālo darbinieku un aprūpētāju apmācība, lai palīdzētu klientiem,» skaidroja L. Īvāne.
Iepriekš plānotajās summās neiespējami būs iekļauties arī citām pašvaldībā. «Patlaban līgums par eiro ieviešanas darbiem nav slēgts un darbi nav uzsākti, taču prognozējam, ka reālās izmaksas būs lielākas par sākotnēji plānotajām un pārsniegs 10 000 latu,» Neatkarīgajai pieļāva Mārupes novada domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Laima Levanoviča. Savukārt Dobeles pašvaldībā pagaidām ir precīzi zināmas vien programmatūras pielāgošanas izmaksas – 10 000 latu. «Tās nav mazas, bet mēs samazināsim par 3000 uz apmācības rēķina. Pārējais – pašu darbs pie saistošo noteikumu grozījumiem, plus vēl neapzinātas lietas, arī tās, kas var skart informācijas pārdrukāšanas izmaksas, – tarifi, biļetes un citi,» atklāja Dobeles novada domes izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs.
Pašvaldības neslēpa, ka taisnīgāk būtu, ja vismaz daļa no pašvaldību eiro ieviešanas izmaksām tiktu segtas no valsts budžeta. «Cerējām uz valsts atbalstu, bet nesaņēmām. Šo naudu būtu varējuši izmantot, piemēram, ES fondu projektu līdzfinansējumiem vai izglītības iestāžu remontiem,» atklāja Limbažu novadu dome.
Eiro ieviešanas izdevumi Rīgas domē ir līdzvērtīgi, piemēram, grāmatu iegādei skolēniem vai divu gadu izdevumiem, kurus Rīgas pašvaldība atvēl maznodrošināto ģimeņu atbalstam, gatavojoties skolai. «Par šo summu varētu sakārtot mikrorajonu iekškvartālus gandrīz 30 000 kvadrātmetru platībā, iekārtot parku vai labiekārtot divus stadionus,» rēķināja L. Īvāne.
Ja valsts būtu uzņēmusies eiro ieviešanas izmaksas, Valmieras dome, Carnikavas un Ķekavas novada domes līdzvērtīgu summu varētu ieguldīt autoceļu un ielu sakārtošanā un uzturēšanā. Saulkrastu dome šo naudu paredzētu infrastruktūras attīstībā, savukārt Mārupes novads īstenotu labiekārtošanas darbus vai iegādātos papildu mācību līdzekļus izglītības iestādēm. Arī Jelgavas pilsēta šo naudu novirzītu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai.
«Šī summa tiktu izlietota pašvaldības prioritāšu otrās kārtas, kas nav iekļauti 2013. gada budžetā, bet ir akūti, izdevumu segšanai – izglītības un pašvaldības iestāžu remontiem, ielu seguma remontiem un tā tālāk,» Neatkarīgajai sacīja Tukuma novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Laila Dzalbe.
Bažas par nodokļa kāpumu
Pašvaldību finansējuma avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis. Tā kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes katra pašvaldība var noteikt pati, tad pastāv bažas, ka nākamgad tās daļā pašvaldību varētu kāpt, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka IIN likme šogad ir zemāka nekā pērn un arī 2014. gadā to ir plānots vēl samazināt. Lauku iedzīvotājiem jārēķinās, ka nākamgad par zemi būs jāmaksā augstāks nodoklis nekā šogad pat tad, ja nodokļa likmes nemainīsies. Iemesls – kadastrālās vērtības kāpums lauksaimniecības zemēm, ko arī daļēji izraisījis eiro ieviešanas tuvums.
Pirms vēlēšanām par iespējamu nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu neviena pašvaldība gan nerunā. Arī LPS un Finanšu ministrija uzsver – šobrīd nav bažu, ka pašvaldības būs spiestas nākamgad paaugstināt īpašuma nodokļa likmes.
«Naudas nomaiņa nav likmju nomaiņa. To, vai pašvaldība pārskata savu budžeta veidošanas politiku, eiro projekts nevar ietekmēt. Eiro ieviešanas izmaksas ietver standarta darbus, kas ik pa laikam tiek veikti, piemēram, IT sistēmu atjaunošana. Cits jautājums ir, ka eiro ļaus aktivizēt uzņēmējdarbību un ietaupīs uzņēmējiem konvertācijas, valūtas riska un transakciju izmaksas, kā arī piedāvās investīciju līdzekļus ar pievilcīgākām likmēm. Līdz ar to iedzīvotāju aktivitāte ļaus pašvaldībai jau īsā termiņā saņemt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli to, kas bija nepieciešams pārejas perioda nodrošinājumam,» Neatkarīgajai uzsvēra Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.
FM iesaka konsultēties
Lai samazinātu eiro ieviešanas izmaksas, D. Kalsone iesaka pašvaldībām sazināties ar saviem informācijas tehnoloģiju un banku pakalpojumu nodrošinātājiem, lai laikus zinātu darbu un nepieciešamo resursu apjomu. Eiro projekta vadītāja arī skaidroja, ka administratīvos resursus prasīs pašvaldību saistošo noteikumu pielāgošana. «Laba ziņa ir tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredz vienkāršotu sadarbības procedūru – būs nepieciešams atsūtīt šos noteikumus informācijai, nevis saskaņošanai, kā tas ir ierasti. Uz citiem pašvaldību tiesību aktiem pašvaldībām ir tiesības piemērot tiesiskās turpināmības principu, t. i., tajos veikt grozījumus tad, kad ir saimnieciskā nepieciešamība,» uzvēra D. Kalsone.