Vilcina Liepājas metalurga glābšanu
Liepājas metalurga beigas vismaz tā pašreizējā biznesa veidolā strauji tuvojas: akciju cena lēkā gluži infarktu dabūjusi, rūpnīcas vadība pierunā strādniekus rakstīt atlūgumus. Akcionāri ir saņēmuši kreditoru kluba prasības, taču starp viņiem nav notikusi pat nieka telefonsaruna.
Un visbeidzot Valsts kase ir saņēmusi uzņēmuma lūgumrakstu samaksāt tā vietā bankai aizdevuma pamatsummas regulāro maksājumu 6,12 miljonu latu apmērā. Savukārt 1,85 miljonus procentos uzņēmums mēģinās samaksāt paša spēkiem. Jāatgādina, ja šie spēki būs par vājiem, iestāsies Liepājas metalurga faktiskā maksātnespēja, un valsts varēs meklēt pircēju jaunajai elektrotēraudkausēšanas krāsnij, kas metāllūžņu vietā tagad sākusi kausēt 60 miljonus latu vērto galvojumu. Lūžņu pirkšanai neesot apgrozāmo līdzekļu.
Kamēr akcionāri imitē savas rūpnīcas glābšanu, strādnieki imitē strādāšanu. Neatkarīgās avots metalurgā stāsta, ka cilvēki turpina nākt uz darbu, taču viņiem tur nav īsti ko darīt. Tā nu viņi sakārto savas darbavietas, pieremontē, kas pieremontējams, – īsāk sakot, bakstās pa tukšo. Kas būs tālāk? Strādnieks saka: «Pagaidām neviens neko nezina, un vadība arī nesaka. Cik mēs te saprotam, rūpnīcas vadība cenšas uzgrūst visu atbildību valdībai, un otrādi.»
Par kreditoru kluba piedāvājumu, kura termiņš ir piektdiena, metalurgs spītīgi klusē. Toties sabiedrības iežēlināšanai uzņēmuma vadība izplatījusi bēdīgu preses relīzi, kas raksturo kopējo situāciju metalurģijas nozarē. Vareni nozares spēlētāji visā pasaulē pašlaik cieš milzu zaudējumus – Krievijā, Ukrainā, Kanādā, Grieķijā, Vācijā, Spānijā. Risinājumi tiek izmantoti dažādi – citur par biznesa stuti piesakās valsts, citur mātes firmas, ja tādas ir. Bet ir arī ražotņu slēgšanas gadījumi, un, piemēram, Beļģijā, Lježā, darbu zaudēs 1300 strādnieku.
Kurš ceļš izvēlēts Liepājas metalurgam, pagaidām publiski netiek atklāts, bet darbiniekus jau tagad atbrīvo. Acīmredzot, lai apturētu akciju vērtības kritienu, vērstpapīru biržai iesniegts paziņojums par uzņēmumā ieviesto taupības režīmu. Ražošanas izmaksu optimizācija ļaušot ieekonomēt 3,7 miljonus latu. Vēl vienu miljonu dos administrācijas tēriņu un sponsorēšanas ierobežošana. Aprīlī tiek likvidētas visas vakances un ar daļu darbinieku darba attiecības tiek pārtrauktas uz savstarpējas vienošanās pamata. Šīm 80 likvidētajām štata vietām drīzumā varētu pievienot vēl 229. Nodarbinātības valsts aģentūrai solīts, ka pieteikums par darbinieku kolektīvo atlaišanu tiks iesniegts līdz aprīļa beigām.
Mazākuma akcionārs Kirovs Lipmans secina, ka viņa galvenais oponents uzņēmumā, vairākuma akcionārs Sergejs Zaharjins šobrīd nodarbojas ar valdības šantažēšanu. Ja tā nebūtu, akcionāri jau sen būtu sēdējuši pie viena galda un kopīgi veidojuši uzņēmuma valdi, kas ir viena no kreditoru kluba prasībām. Taču Zaharjins Lipmanam nav pat piezvanījis, bet arī Lipmans pats Zaharjinam zvanīt negrasās. Viņš prognozē, ka izvirzītās prasības galu galā pildītas netiks, taču tas vēl nenozīmē, ka valdība pārtrauks auklēties ar metalurgu. Pārāk daudziem tur esot savtīgas intereses. «Tāpēc valdība tagad baidās iet uz radikāliem risinājumiem,» secina akcionārs. Viņaprāt, valdībai rūpnīca nekavējoties jāpārņem – jānacionalizē – un tad jāmeklē jauni investori. Savulaik rūpnīcai sniegto galvojumu Kirovs Lipmans uzskata par lielu valsts kļūdu.