«Mums ir ļoti liela pārliecība par panākumiem, jo mēs turpinām uzrādīt rezultātus, kas pārsniedz plānotos,» uzsver uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.
Proti, bija plānots 2012. gadā samazināt zaudējumus uz pusi attiecībā pret 2011. gadā zaudētajiem 85 miljoniem latu, bet vakar uzņēmums uzrādīja tikai 19 miljonu latu zaudējumus. Atbilstoši matemātikai airBaltic izplatītajā paziņojumā (–85) – (–19) = +66, kas skolas matemātikai neatbilst.
Uzņēmuma problēmas citā veidā var izteikt ar norādi uz to, ka varenais zaudējumu samazinājums šogad ne tuvu netiks turpināts – plānotais rezultāts ir –16 miljoni latu. Tādā gadījumā pat peļņa šķistu aizdomīga, ja to sasniedzis uzņēmums, kas vairākus gadus apliecina neprasmi plānot. Ja reālie zaudējumi būs tuvi plānotajiem un vienlaikus jau iepriekš sasniegtajam zaudējumu līmenim, tad rodas cita problēma: labi, uzņēmums novērsis naudas izsaimniekošanu, kas notika līdz uzņēmuma nacionalizācijai, kamēr plēsās valsts un privātie akcionāri, bet līdz ar to ir sasniegts airBaltic spēju jeb iespēju līmenis: pēkšņi nedubultosies ne Latvijas iedzīvotāju skaits, ne viņu ienākumi un ceļošanas budžets, ne tūristus pievilinošās vasaras ilgums Latvijā. Nav izsmeļoša skaidrojuma, kāpēc airBaltic 2014. gadā sākšot pelnīt un 2015. gadā – jau labi pelnīt.
Šobrīd, pēc M. Gausa un Komunikāciju viceprezidenta Jāņa Vanaga teiktā, uzņēmums eksperimentējot bez gala un malas: atver aizvien jaunus reisus, saskaita pārdotās biļetes un izrēķina, vai atmaksājas ar šādu pasažieru skaitu lidot, vai šo reisu slēgt un atvērt citu reisu, bet jau nopirkto biļešu īpašniekiem tiekot piedāvātas vietas citos airBaltic vai citu aviokompāniju reisos. Diez vai tas ir lēti un neatbaida biļešu pircējus, apdraudot uzņēmuma izaugsmi ilgtermiņā. Ticēsim tomēr airBaltic spējai vismaz noturēt savu pasažieru skaitu virs trijiem miljoniem gadā.
airBaltic darbošanās virsuzdevums ir piesaistīt sev stratēģiskā investora uzmanību un tālāk naudu, kas aizvietotu vismaz daļu no pārsimts miljoniem latu, ko airBaltic uzturēšanai iztērējusi Latvijas valsts. Valsts amatpersonām ar satiksmes ministru Anriju Matīsu priekšgalā nākas atzīt, ka šobrīd investora nav. Tā piesaistīšanai tika izmantots arī tik nopietns spēks kā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš piedāvāja airBaltic savas vizītes laikā Japānā. Amatpersonas atzīst, ka potenciālos investorus atbaida ne vien airBaltic zaudējumi, bet arī riski, ka tā bijušie īpašnieki varētu apstrīdēt uzņēmuma nacionalizāciju un tātad Latvijas tiesības atdot airBaltic akcijas investoram.