Reģistrētā bezdarba līmenis martā samazinājies līdz 10,8%

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2013.gada marta beigās bija 10,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2013.gada februāri samazinājies par 0,1% punktu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2013.gada marta sākumā bija 107 687, bet marta beigās - 107 063 bezdarbnieki, bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 624 cilvēkiem.

2013.gada martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8 325 personām, tas ir par 844 cilvēkiem jeb 9,2% mazāk nekā 2013.gada februārī. 4 349 bezdarbnieki martā iekārtojās pastāvīgā darbā un par to informēja NVA. 3 717 zaudēja bezdarbnieka statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas, kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA, neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

2013. gada martā darba devēji pieteica 2 691 jaunu brīvo darba vietu (par 23,6% vairāk nekā februārī), 2 158 darba vietas tika aizpildītas (par 9,6% vairāk nekā februārī). Kopumā marta beigās NVA datu bāzē bija 4 411 darba devēju NVA filiālēs reģistrētās brīvās darba vietas. Savukārt CV/Vakanču portālā kopš gada sākuma darba devēji ir publicējuši 9 681 brīvo darba vietu. 2013.gada 11.aprīlī CV/Vakanču portālā bija pieejama informācija par 1 895 brīvām darba vietām.

NVA direktore Inese Kalvāne: "Marta mēnesis Latvijas darba tirgū zīmīgs ar sezonas darbaspēka pieprasījuma intensificēšanos. Bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu motivē arī NVA ieviestās darba meklēšanas dienasgrāmatas, jo regulāri ir jāsniedz ziņas par darba meklēšanas gaitu. Lai veicinātu nodarbinātību, esam uzsākuši pasākuma "Darbs Latvijā" īstenošanu, finansiāli atbalstot jaunpieņemto darbinieku darba gaitu uzsākšanu gadījumos, kad darba vieta atrodas attālāk no mājām. Sekmīgi notiek vakanču gadatirgi Latvijas reģionos. Tie pulcē gan darba meklētājus, gan darba devējus, ļauj labāk izprast viņu vajadzības un iespējas, ļauj vienoties par sadarbību gan sezonas darbiem, gan ilgtermiņā. Mēs turpinām aicināt darba devējus uzticēt NVA speciālistiem vajadzīgo darbinieku atlasi, uzņēmumu, valsts vai pašvaldību institūciju brīvās darba vietas pieteikt NVA filiālēs vai reģistrēt tās visiem pieejamajā CV/Vakanču portālā mūsu mājaslapā."

Zemākais bezdarba līmenis 2013.gada martā reģistrēts Rīgas reģionā - 7%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 21,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis martā bija 12%, Zemgales reģionā - 11,8% un Vidzemes reģionā - 13,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā - 6,6%, Jelgavā - 7,9%, Valmierā - 8,2%, Ventspilī - 9%, Liepājā - 10,4%, Jūrmalā - 9,8%, Daugavpilī - 11,1%, Jēkabpilī - 15,6%, Rēzeknē - 20,3%.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2013.gada martā piedalījās 29 465 tūkstoši bezdarbnieki:

• Profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā un neformālās izglītības ieguvē - 10 664;

• Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - 7 253;

• Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos - 8 539;

• Kompleksajos atbalsta pasākumos - 2 080 ( t.sk. Jauniešu brīvprātīgajā darbā - 368);

• Pasākumos noteiktām personu grupām - 680;

• Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai - 173;

• NVA asistentu apmācībā un praksē - 76;

• Mobilitātes pasākumā - 4.

Karjeras konsultācijas 2013.gada martā saņēma 4 668 personas, no tām 3 874 NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba meklētāji. 2013.gada martā Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros pabalstu par asistenta izmantošanu saņēma 1 575 personas ar I grupas redzes invaliditāti.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais