Aicina izvērtēt Nodarbinātības valsts aģentūras rīcību, izplatot bukletus par darba iespējām ārzemēs

© f64

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātu vairākums šodien pieņemtā paziņojumā aicina Labklājības ministriju izvērtēt, vai tās pakļautībā esošās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izplatītie informatīvie materiāli par darba iespējām ārzemēs un to izplatīšanas veids nav uzskatāms par netiešu aizbraukšanas popularizēšanu.

Parlamentārieši šodien sēdē pauda satraukumu par NVA izveidotajiem bukletiem un to izplatīšanu arī jauniešu auditorijā, kas viņus un pārējos iedzīvotājus var mudināt pamest Latviju.

Deputāti uzklausīja NVA direktori Inesi Kalvāni, kura skaidroja, ka informācija par darba iespējām Eiropas Savienībā (ES) tiek sniegta, lai cilvēki varētu darbavietu meklēt droši un būtu pasargāti no problēmām, kas rodas informācijas trūkuma dēļ. Liela daļa no interesentiem par darbu ārvalstīs ir jaunieši, tāpēc būtiski viņus izglītot, lai samazinātu iespēju pieļaut kļūdas, kas var novest pie negatīvām sekām. Vairākos gadījumos NVA tiek lūgta palīdzība, kad jau ir radušās problēmas.

Saskaņā ar ES līgumu personām ir tiesības uz pārvietošanās brīvību, norādīja Kalvāne. Viņa skaidroja, ka cilvēku informēšana caur EURES jeb Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu misiju lielākoties tiek finansēta no ES, saņemot 95% no atvēlētajiem līdzekļiem. Pārējie 5% tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. NVA mājaslapā publicētā informācija liecina, ka EURES jeb Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā ietilpst arī Lihtenšteina, Islande, Norvēģija un Šveice.

Parlamentāriete Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) pauda, ka bukletos par iespējām strādāt ārvalstīs lielāks uzsvars jāliek uz valsts attieksmi ar domu: "Vai Tu zini, cik ļoti svarīgs Tu esi savai valstij?"

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (V) cita starpā norādīja, ka būtu nepieciešams informēt arī par darba tirgus iespējām Igaunijā, Lietuvā un Polijā, jo pašlaik NVA bukleti izskatās pēc dažu valstu darba tirgus lobēšanas. NVA direktore skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju interese, piemēram, par darba iespējām Lielbritānijā ir daudzkārt lielākas par darba iespējām Baltijas valstīs.

Šodien pieņemtajā paziņojumā deputāti norāda, ka plašs klāsts ar Nodarbinātības valsts aģentūras sagatavotiem informatīviem materiāliem par darba iespējām ārvalstīs tika izplatīts 19.Starptautiskajā izglītības izstādē "Skola 2013." Valsts interesēs ir pēc iespējas mazināt latviešu emigrāciju uz ārvalstīm, veicināt repatriāciju un ierobežot jaunus imigrācijas riskus nākotnē.

"Ir saprotams, ka ekonomiskās krīzes un to sociālo seku apstākļos daudziem tautiešiem darbs ārzemēs bija vienīgā iespēja. Tajā pašā laikā valsts iestādēm būtu jāpauž viennozīmīga attieksme - aicināt tautiešus palikt Latvijā. Pārlieku centīga darba iespēju reklāma ārvalstīs var noskaņot par labu aizbraukšanai arī tos pilsoņus, kuri par šādu lēmumu nav izšķīrušies. Diemžēl daudzi aizbraucēji tēvzemē neatgriežas, kas Latvijas iedzīvotājiem nozīmē mūsu tautsaimniecībā neieguldītu darbu un līdzekļus," norāda parlamentārieši.

Viņi akcentē, ka valsts uzdevums ir sekmēt tādus sociāli ekonomiskos apstākļus, lai ikvienam pilsonim būtu iespējas pilnvērtīgi dzīvot, attīstīt talantus un strādāt Latvijā. Tikmēr jebkādos apstākļos ikvienai valsts iestādei jāapliecina, ka tautiešu izvēle par labu dzīvei Latvijā ir Latvijas kopējā griba un aicinājums. "Nodarbinātības valsts aģentūru aicinām vairāk popularizēt labās prakses piemērus Latvijā, kā arī informatīvajos bukletos par darba iespējām ārvalstīs uzsvērt arī šādas izvēles negatīvās sekas. Būtiski, lai šādi informatīvie materiāli saturētu aicinājumu izsvērt visas iespējas, kā palikt Latvijā vai atgriezties mājās pie pirmās iespējas, ja šāds risinājums tūlītēji nav atrodams," pauž deputāti.

Šādu paziņojumu par nevajadzīgu uzskata deputāts Nikolajs Kabanovs (SC), kurš NVA izplatītajos bukletos problēmas nesaskata.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais