Ventspils brīvostā martā kravu apgrozījums palielinājies par 16%

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis rekorda apmērus – 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu. 2013.gada martā ostā pārkrauti 3,7 miljoni tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā 2012.gada martā. 2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

„Šo gadu Ventspils brīvostas valde plānojusi ļoti piesardzīgi, ņemot vērā pasaules ekonomiskās situācijas iespējamo negatīvo ietekmi, tomēr gada sākums Ventspils brīvostas termināļiem bijis ļoti veiksmīgs, īpaši marts, kad kravu apjoms tikai nedaudz atpaliek no ostas absolūtā mēneša rekordapjoma,” informē A.Lembergs, atklājot, ka gada plānotais kopapjoms tiek apsteigts par gandrīz 2 miljoniem tonnu un tas varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat 800 tūkstošiem latu. „Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai,” uzsver A.Lembergs.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildus platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis „Noord Natie Ventspils Terminals”, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt „Baltic Coal Terminal” otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu. Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, maijā tiks atklāta SIA „EuroLCD’s” šķidro kristālu displeju rūpnīca. Tāpat Ventspils brīvostas pārvalde ar ES līdzfinansējumu šogad turpina uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievadceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām. 2012.gadā Ventspils brīvostas teritorijā atklātas divas jaunas metālapstrādes rūpnīcas: SIA „Malmar Sheet Metal” un SIA „Ventspils metināšanas rūpnīca”. Atsākta māju moduļu ražotne Ventspilī ēkā, kur savulaik ražošanu bija spiesti pārtraukt SIA „Bau How”, tagad šo nozari attīsta SIA „Heimdal Skonto Latvija”, kas aprīlī caur Ventspils ostu nosūtīs pirmo eksporta pasūtījumu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Ventspilī 2012.gadā palielinājies par 30%, kas ir augstākais rādītājs Latvijā, kamēr Latvijā kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 12%.

Seši no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajā ceturksnī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS „Ventbunkers” 51%, AS „Baltic Coal Terminal” 20%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” 11%, SIA „Ventamonjaks serviss” 30%, AS ”Ventspils Grain Terminal” 22%, SIA „Ventplac” 6%. Savukārt sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī bija AS „Kālija parks” – 17%, SIA „Ventspils Nafta termināls” – 4%, SIA „Ventall Termināls” - 21%, SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” – 5%.