Degvielas mazumtirgotāji darbojas atbilstoši tirgus apstākļiem un to starpā nav konstatējama aizliegta vienošanās, secināts Konkurences padomes (KP) degvielas mazumtirdzniecības tirgus izpētes laikā.
2010.gada pavasarī KP ierosināja lietu par iespējamu aizliegtu vienošanos starp trim lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā - SIA "Statoil Fuel&Retail Latvia" ("Statoil"), SIA "Neste Latvija" un SIA "Lukoil Baltija R". Bažas par iespējamo aizliegto vienošanos radīja uzņēmumu ilgstoši īstenotās vienlaicīgās cenu maiņas - lai arī šāda rīcība pati par sevi nav pārkāpums, lietas ietvaros tika pārbaudīts, vai cenas netiek apzināti saskaņotas, likvidējot konkurenci un maldinot patērētājus.
Lietas ietvaros KP veica degvielas izmaksu, cenu veidošanas principu un izmaiņu ekonometrisko analīzi, kā arī kibertehnisko analīzi datiem, kas no uzņēmumiem tika iegūti pēc tiesas sankcijas, nepaziņotas inspekcijas laikā.
Veiktā analīze KP ļāva secināt, ka lielajiem degvielas tirgotājiem ir raksturīga savstarpēja novērošana un paralēla darbību veikšana jeb tā dēvētā inteliģentā pielāgošanās, tomēr cenas uzņēmumi ir noteikuši neatkarīgi un starp tiem pastāv konkurence. Tādējādi cenas ir veidojis tirgus spēku - piedāvājuma un pieprasījuma - samērs, nevis konkurējošu uzņēmumu vienošanās par cenu līmeni.
KP norādīja, ka gan ekonomikas teorija, gan Eiropas Savienības tiesas prakse liecina, ka sekošana konkurenta cenām nevar kalpot par vienīgo pierādījumu, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies. Lai secinātu, ka pastāvējusi aizliegta vienošanās, nepieciešams konstatēt arī citus faktorus, kas par to liecina, piemēram, ekonomiski nepamatotas cenas vai kontakti starp uzņēmumiem. Lietas ietvaros KP nekonstatēja citus faktorus, kas liecinātu par aizliegtu vienošanos, turklāt ieguva virkni secinājumu, kas norāda uz konkurenci starp uzņēmumiem.
Lai uzzinātu konkurenta cenas, degvielas tirgotājiem nav nepieciešama savstarpēja vienošanās, jo cenas ir publiski redzamas. Būtiski, ka tirgus ir oligopolistisks - tajā ir trīs vienlīdz spēcīgi, vertikāli integrēti konkurenti, un to cenu politika kopumā ir savstarpēji lielā mērā caurskatāma. Tirgojamais produkts ir pēc būtības ļoti līdzīgs, arī tirgotāju darbības principi ir līdzīgi, tāpēc izmaksu struktūra tiem veidojas līdzīgi un ir viegli prognozēt konkurenta iespējas.
Paralēla cenu noteikšana nav pretrunā ar ekonomisko loģiku. Tā kā tirgotā degviela būtiski neatšķiras, patērētājam ir viegli pieņemt lēmumu pirkt no tā tirgotāja, kuram ir pievilcīgāks piedāvājums. Tādēļ mazumtirgotāji ir ieinteresēti iespējami ātri reaģēt uz konkurentu cenu izmaiņām.
Ne vienmēr uzņēmumi cenas noteikuši paralēli, un nereti tie rīkojušies pretēji konkurenta cenu stratēģijai. Cenu izmaiņas un citas aktivitātes atšķīrušās dažādos reģionos. Uzņēmumu atlaižu politika un mārketinga aktivitātes ir dažādas, kas norāda uz konkurenci starp zīmoliem.
Degvielas cenas nav bijušas pārmērīgas - ir pieaugušas iepirkuma cenas un nodokļi, turklāt cenu tendences Latvijā atbilst pasaules procesiem. Regresijas analīze apliecināja, ka degvielas mazumtirdzniecības cenas un to izmaiņas Latvijā cieši korelē ar degvielas iepirkuma cenu, kas savukārt ir bijusi tieši saistīta ar degvielas cenu pasaules biržā un ASV dolāra kursa svārstībām. Līdz pat 90% degvielas mazumtirdzniecības cenā veido iepirkuma cena, akcīzes nodoklis un PVN, apmēram 10% - mazumtirgotāja izmaksas un peļņa.
Laikā no 2007.gada līdz 2012.gadam trīs lielo degvielas tirgotāju tirgus daļas attiecībā vienam pret otru ir mainījušās, tādējādi liecinot par konkurenci. Tirgos, kuros pastāv aizliegta vienošanās, šādas izmaiņas nav raksturīgas un parasti tiek saglabāta esošā tirgus struktūra.
Ņemot vērā degvielas cenas lielo lomu gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu izdevumos, KP arī turpmāk sekos līdzi procesiem šajā tirgū. Ja nākotnē KP konstatētu, ka "Statoil", "Neste Latvija" un "Lukoil Baltija R" paralēlās darbības cenu noteikšanā ir savstarpēji saskaņojuši vai kā citādi par tām panākuši vienprātību, uzņēmumi tiktu saukti pie atbildības par aizliegtu vienošanos.