Nelegālā nodarbinātība Latvijā nav mazinājusies

Nelegālā nodarbinātība Latvijā nav mazinājusies, jo gada beigās tā ir bijusi tādā pašā līmenī, proti, ap 50 000 nodarbināto, kuri nemaksā IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Universitātes ekonometrijas profesora Mihaila Hazana jaunie pētījumi par darba tirgu, emigrāciju, demogrāfiju.

Hazans intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" stāsta, ka cilvēku skaits, kas strādā pilnīgi bez līgumiem, nav tik liels, lai tā būtu ļoti svarīga darba tirgus problēma Latvijā. Protams, ar to ir jācīnās, bet tie ir apmēram 20, augstākais, 25 000. Ir vispārizplatīta tendence, ne tikai Latvijā, nelegālajai nodarbinātībai nedaudz pieaugt līdz ar ekonomikas atveseļošanos, jo, kad notiek izaugsme, kad sākat vai paplašināt biznesu, ja pieprasījums ir labs, ir ātri jāsameklē jauni darbinieki, un to varbūt ātrāk var izdarīt neformāli.

"Pētījumu dati no Eiropas valstīm parāda šādu tendenci, ka labajos laikos ir vairāk nelegāli nodarbināto nekā sliktajos laikos. Tāpēc pieļauju, ka šogad nelegālā nodarbinātība Latvijā varbūt nedaudz pieaugs," stāsta Hazans.

Tomēr pētījuma autors saprot veselības ministres Ingrīdas Circenes vēlmi palielināt naudas daudzumu sistēmā, kas ir pareizi, bet pati ministrija ļoti labi saprot, ka šis pasākums daudz papildu līdzekļu nedos, jo tas faktiski skars tikai trīs grupas. Pirmkārt, nelegāli nodarbinātos, bet tie ir 2 līdz 2,5% no iedzīvotāju skaita, tātad par lielu budžeta efektu nav pamata runāt.

Īstā ministrijas mērķgrupa ir emigranti, kas it kā par velti te ārstējas. Tas ir ekonomiski nepamatoti, jo nauda, ko emigranti sūta uz Latviju, vairākkārt kompensē šos izdevumus, tas ir arī politiski nepareizi, jo viena no mūsu valsts prioritārām politikām ir sadarbība ar diasporu, vienotas nācijas saites uzturēšana, bet šis pasākums iet pretējā virzienā. Tā kā šie cilvēki te pavada varbūt vienu mēnesi gadā, rindu problēmu tas arī neatrisināšot.

Trešā grupa, kas veido ļoti bīstamu precedentu, būs nestrādājošās sievietes, kurām ir bērni vecumā no trīs gadiem, kuras nesaņems valsts apmaksāto veselības aprūpi vai arī viņām būs jāiemaksā 240 lati gadā. "To uzskatu par pilnīgi nepareizu gan morāli, gan politiski. Atkal - no vienas puses, pasludinām demogrāfiju par prioritāti, no otras - taisāmies sodīt tās ģimenes, kur sieva izvēlējās būt ar bērniem, ja vīrs pelna pietiekoši. Tajās nedaudzajās valstīs, kur šāda sistēma vispār ir, vienība, par kuru skatās nodokļu maksāšanu, ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi," uzskata Hazans.

Ja ģimenē ir viens legāls nodokļu maksātājs, viņa sieva arī tiek nodrošināta ar valsts apmaksāto veselības aprūpi. Turklāt pasaulē izplatās pretēja pieeja, kuru nesen atbalstīja gan ANO Ģenerālās Asamblejas, Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Bankas kopējais paziņojums: valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pamata paketi (nevis tikai neatliekamo palīdzību) nodrošināt pilnīgi visiem iedzīvotājiem, jo tas izrādās lētāk nekā jebkura cita sistēma, kad zaudējumi no pakalpojumu nepieejamības ir daudz lielāki. Ir virkne netiešo efektu, kas beigās valstij izmaksā vairāk.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais