Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda. Turklāt šis noziegums saistīts ar augstu latentitāti, jo upuri par notikušo nereti izvēlas policijai neziņot. Lielākoties par upuriem kļūst cilvēki, kuriem izmānīti sensitīvie personas dati pret solījumu izmaksāt darba algu vai samaksāt par bankas konta izīrēšanu. Lai bremzētu pieaugošo krāpniecību, Latvijā radīts pirmais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums. To bez maksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sevi pasargāt no krāpnieku ļaunprātības.
"Problēmas ar elektronisko kredītu krāpniecību Latvijā ir lielas. Upuru iesniegumi policijā tiek saņemti regulāri, un policija šajā segmentā strādā ļoti aktīvi. Turklāt šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles. Es aicinu visus upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir "sava aroda profesionāļi", kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās," stāsta Toms Sadovskis, Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs.
Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. "Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par "tīra" konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par "palīdzēšanu" parasti tiek solīti 10 - 20 lati mēnesī," krāpnieku leģendas skaidro Toms Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.
"Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieredzē esam sakārušies ar sūdzībām, ka krāpnieki izmanto cilvēku uzticēšanos. Tāpat, ir bijuši gadījumi, kad internetbankas pieejas dati tiek nodoti citiem ģimenes locekļiem, piemēram, dzīvesbiedram, bērniem, kurus tie bez personas piekrišanas izmantojuši kreditēšanas pakalpojumu saņemšanai. Raugoties no šī viedokļa, jaunais elektronisko kredītu pretkrāpšanas pakalpojums ir apsveicams instruments, kā cilvēki sevi var pasargāt un izvairīties no kredītu krāpniecības, protams, pie nosacījuma, ja kredītdevēji ņem vērā datubāzē sniegto informāciju," atzīst Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore.
Latvijā pirmo elektronisko pretkrāpšanas pakalpojumu bezmaksas var izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pakalpojums ir pieejams kredītbiroja platformā "Mans Creditinfo", kurā reģistrējoties, cilvēks var bez maksas sekot līdzi savai kredītvēsturei, iegūt informāciju par to, kurš interesējies par viņa kredītvēsturi, uzzināt, vai interesents ir saņēmis cilvēka atļauju iegūt ziņas par viņu u.tml. Pretkrāpšanas pakalpojuma būtība - cilvēks sistēmā savā profilā atzīmē, ka nevēlas aizņemties vai izmantot līzingu; šo zīmi sistēmā bez maksas var apskatīties kredītdevēji un pēcmaksas pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas atbildīgi kreditēt un pasargāt privātpersonas no krāpšanas gadījumiem, kas var tikt veikti, izmantojot viņu personas datus.
"Pretkrāpšanas pakalpojums "Nevēlos ņemt kredītu" galvenokārt domāts privātpersonas tūlītējai pasargāšanai no iespējamās krāpniecības, mazāk kā "kredītņemšanas atkarības" bremzes," skaidro Armīns Kalniņš, kredītbiroja "Creditinfo Latvija" valdes loceklis. "Cilvēks, kurš ir reģistrējies "Mans Creditinfo" pakalpojumam "Nevēlos saņemt kredītu", no tā jebkurā laikā tiešsaistē var atteikties. Tomēr papildus drošībai pēc tam vēl 90 dienas reģistrā saglabāsies ieraksts, ka šāds pakalpojums ticis izmantots - tāpēc aizdevumu vai līzingu piešķīrēji varēs personas pieprasījumu izvērtēt atbilstoši savai kreditēšanas politikai: pieprasot papildus izziņas, lūdzot ierasties personīgi birojā u.tml.," stāsta Armīns Kalniņš. Turklāt plānots paplašināt arī to juridisko personu loku, kuras var uzzināt cilvēka teikto "nē": informācija būs pieejama arī tiem uzņēmumiem, kuri nav kredītbiroja dalībnieki.