Latvijas finanšu sektors no Kipras situācijas var gūt gan mācības, gan iespējas, šodien žurnālistiem atzina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Viņš atzīmēja, ka patlaban vēl līdz galam nav zināms Kipras izraudzītais risinājums, un ietekme būs redzama tikai pēc tam, kad Kipras parlamentārieši būs nobalsojuši par konkrētu izvēlēto glābšanas mehānismu. Pamatā jautājums ir par to, kā tiks ietekmēta izpratne par noguldījumu aizsardzību, atzina Komercbanku asociācijas vadītājs.
Jau ziņots, ka starptautiskie aizdevēji nedēļas nogalē vienojās sniegt finansiālu palīdzību Kiprai desmit miljardu eiro (septiņu miljardu latu) apmērā, tomēr Kipras banku klientiem par saviem depozītiem nāksies maksāt vienreizēju nodevu. Atbilstoši palīdzības programmas nosacījumiem noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro (70 000 latu), būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā, bet pārējiem - 9,9% nodeva. Noguldītāji kompensācijās saņems savu banku akcijas. Patlaban gan Kipras amatpersonas cenšas panākt jaunu vienošanos, kas atbrīvotu mazos banku noguldītājus no šī nodokļa.
Komentējot Kipras notikumu ietekmi uz Latviju, Bičevskis sacīja, ka mūsu valsts finanšu sektors, turpinot konsekventi iet pēdējo trīs gadu ceļu, kad ir noteiktas paaugstinātas prasības kapitālam un likviditātei, spētu stiprināt uzticamību un spētu šo situāciju izmantot, lai Latvijas finanšu sektors savu klientu bāzi nostiprinātu ar arvien labākiem kvalitatīviem klientiem, kuriem ir daudz labāka un dziļāka izpratne par to, ko viņi grib un ko viņi plāno darīt ar savu naudu.
Latvijas bankām, kuru biznesa modelis vērsts uz klientu nerezidentu apkalpošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka palielinātu kapitāla prasību. Bankām jānodrošina arī atbilstoša risku pārvaldīšana, īpašu uzmanību pievēršot likviditātes riskam.
Runājot par noguldījumiem Latvijā pēdējos gados, Komercbanku asociācijas vadītājs atzina, ka pēdējo trīs gadu izaugsmei bijusi saistība ar Eiropā notiekošo. "Kad pie mums bija slikti, bija atplūde, kad uzlabojās situācija, pieauga kopējais noguldījumu apjoms un sektora uzticamība," teica Bičevskis.
"Ja citur ir sliktāk nekā pie mums, tad teorētiskai savstarpējai sakarībai ar naudas gaitu var būt pamats," sacīja Bičevskis.
Viņa ieskatā, Latvijas situācijā pēc būtības svarīgākais ir vēsturiskais klientu apjoms un vēsturiskā finanšu sektora attīstība - pēdējos 20 gados lēnā garā audzēts Latvijas finanšu sektora apjoms un reputācija.
Bičevskis uzsvēra, ka Kipras gadījumā iespējami ātrs risinājums ir vajadzīgs ne tikai pašai Dienvidu valstij, bet visai eirozonai kopumā. "Jo tā ir eirozonas sastāvdaļa, eirozonas situācija un eirozonas klienti, kuru nauda patlaban ir uz jautājuma," sacīja Komercbanku asociācijas vadītājs.