Iepriekš veiktie optimizācijas pasākumi Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) šogad nodrošina kopumā 1,12 miljonu latu ekonomiju, salīdzinot ar 2008.gadu, informēja IeVP priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte.
Viņš arī kategoriski noraidīja publiski izskanējušo informāciju, ka līdzekļi cietumu uzturēšanai tiek izlietoti nesaimnieciski.
Apvienojot Matīsa cietumu ar Centrālcietumu, Matīsa cietumā tika likvidētas 82 amata vietas. Tai pašā laikā Rīgas Centrālcietumā tika izveidotas 75 jaunas amata vietas, kuru darbinieku pienākumi tieši saistīti ar notiesāto resocializācijas procesa nodrošināšanu. Kopumā, apvienojot Matīsa un Centrālcietumus, amata vietu skaits vadības administratīvajā aparātā tika samazinātas par 26 vienībām, skaidroja Puķīte.
Ekonomija no Matīsa cietuma pievienošanas Centrālcietumam ir 36 922 lati mēnesī, aprēķinājusi IeVP. Tādējādi kopumā šogad no abu minēto cietumu apvienošanas plānotais ietaupījums ir 443 069 lati, salīdzinot ar 2008.gadu.
Savukārt, apvienojot Daugavpils un Grīvas cietumus, tika likvidētas 70 amata vietas, bet, izveidojot Daugavgrīvas cietumu, tika ieviestas 62 darbinieku amata vienības. Kopumā, apvienojot Daugavpils un Grīvas cietumus, amata vietu skaits vadības administratīvajā aparātā tika samazināts par 20 vienībām.
Ekonomija no Daugavpils un Grīvas cietumu apvienošanas veido 26 726 latus mēnesī, kas visā 2009.gadā ir 320 717 lati, norādīja Puķīte.
2008.gadā notikusī Pārlielupes cietuma un 177,5 amata vietu likvidēšana šogad nesusi 347 328 latu ietaupījumu, salīdzinot ar 2008.gadu. Bez tam, lai optimizētu IeVP darbību, ar šā gada 11.maija rīkojumu septiņas štata vietas tika samazinātas Brasas cietumā, bet desmit - Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, tādējādi rodot vēl vairāku tūkstošu latu ietaupījumu.
Kā uzsvēra Puķīte, lielākā ekonomijas daļa ir uz samazinātā priekšnieku amata vietu skaita rēķina. No jauna ieviestās amata vietas pamatā ir vienības priekšnieki. Viņi strādā tiešā saskarsmē ar ieslodzītajiem, un šo darbinieku mēneša atalgojums ir aptuveni 340 lati pēc nodokļu nomaksas. Vēl pērnā gada beigās, pirms atalgojuma samazinājumiem, šie darbinieki mēnesī saņēma apmēram 500 latus "uz rokas".
Tieslietu ministrijas veiktajā dienesta pārbaudē jeb tā dēvētajā auditā par IeVP budžeta plānošanas procesu un budžeta izpildes kontroli norādīts, ka 2009.gada pirmajā pusgadā IeVP izlietoti jau 68% no visam gadam precēm un pakalpojumiem piešķirtā finansējuma. Taču IeVP norāda, ka par nepietiekamo finansējumu ieslodzījuma vietās tā ziņojusi Tieslietu ministrijai jau no 2009.gada februāra. Puķīte arī uzsver, ka sākotnēji plānotais IeVP budžets bijis ievērojami lielāks par to, kāds tas ir patlaban, pēc samazināšanas, turpretim ieslodzīto skaits gada laikā ir pieaudzis aptuveni par 600 personām.
Dienesta pārbaudē konstatēts, ka starp ieslodzījuma vietām vērojamas atšķirības ieslodzīto izmaksu ziņā. Dati liecina par likumsakarību - jo lielāks vidējais ieslodzīto skaits, jo zemākas izmaksas, taču šajā ziņā ievērojami atšķiras, piemēram, Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem.
Puķīte skaidro, ka viena ieslodzītā uzturēšana dienā izmaksā vidēji deviņus latus. IeVP priekšnieks atzīst, ka aptuveni 75%-80% no šīs summas veido ieslodzījuma vietas darbinieku atalgojums un nodokļi, taču līdzīga šī proporcija esot arī citās valstīs, kur gan ir daudz augstāk attīstītas ieslodzījuma vietas un kur viena notiesātā uzturēšana dienā izmaksā pat vairākus simtus eiro.
Patlaban Latvijas ieslodzījuma vietās atrodas 7054 personas, bet IeVP strādā ap 3045 darbinieki. Vidēji uz 2,3 notiesātajiem ir viens darbinieks. Taču dažādās ieslodzījuma vietās šī proporcija mēdz būt ļoti atšķirīga, un tas ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Piemēram, Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem uz vienu ieslodzīto ir pat divi darbinieki, jo tur saimnieciskās funkcijas jāveic brīvlīguma darbiniekiem. Nepilngadīgie to vienkārši nevar darīt, jo viņi nedrīkst strādāt ar paaugstinātas bīstamības iekārtām, tātad viņi nevar ne metināt, ne pat gatavot ēst, jo, piemēram, gāzes plīts ir paaugstinātas bīstamības iekārta, skaidro IeVP priekšnieka vietnieks Sergejs Čepjolkins, uzsverot, ka turpretim Valmieras cietumā situācija ir krasi pretēja. Tur ir nepieciešams tikai viens darbinieks uz četriem ieslodzītajiem, jo cietumnieki paši ir spējīgi saimniekot.
Puķīte ir nobažījies, ka lielai daļai sabiedrības īsti nav izpratnes, kā strādā cietumu sistēma, kāpēc lielāko daļu no IeVP iedalītajiem budžeta līdzekļiem veido atalgojums, kāpēc neatkarīgi no ieslodzīto skaita ir obligāti jānodrošina siltums visā cietumā, nevis tikai tajās kamerās, kurās ir notiesātie. "Tās ir tādas īpatnējas lietas, kuras varbūt parastam cilvēkam [..] nav izprotamas," pieļauj IeVP priekšnieks. Kā piemēru viņš min pārbaudes veicēju neizpratni, kāpēc vietās, kur ir mazāk ieslodzīto, apkurei tiek patērēts vairāk resursu nekā cietumos, kur ieslodzīto skaits ir mazāks. "Akmeņogles nevar skaitīt uz cilvēku galvām, nevis, kā pienākas, uz kvadrātmetriem," uzsver Puķīte.
Kā ziņots, vakar raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Tieslietu ministrijas veiktais audits atklājis nepilnības Latvijas cietumu saimniecībā, taču tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) negatavojas atlaist IeVP priekšnieku Puķīti.