Ministri šodien Ministru kabineta komitejas sēdē lems par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atvērt tirgu mājsaimniecībām no šā gada 1.septembra, liecina sēdes darba kārtība.
Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām, tāpat kā juridiskajiem lietotājiem, būs jāizvēlas tirgotājs un jāvienojas ar to par elektroenerģijas cenu.
Ja mājsaimniecības lietotājam nebūs līguma, kas paredz lietotāja apgādi ar elektroenerģiju 2013.gada 1.septembrī, piegādi nodrošinās esošais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumiem. Universālais pakalpojums nozīmē tiesības saņemt elektroenerģiju ar saprātīgiem nosacījumiem.
Savukārt galalietotāji, kuriem nebūs spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas pakalpojuma līgums ar kādu no tirgotājiem un kuri nesaņem universālo pakalpojumu, būs tiesīgi saņemt elektroenerģiju pēdējā garantētajā piegādē. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem nodrošina sistēmas operators, kurš izvēlas tirgotāju, kas to nodrošinās.
Ar grozījumiem paredzēts saīsināt maksimālo laiku, kurā jāpaziņo par tirgotāja maiņu. Proti, līdz šim bija noteikts, ka galalietotājam par izmaiņām tirgotājam jāpaziņo 21 dienu iepriekš, bet tagad plānots noteikt, ka šis laiks nevarēs pārsniegt 14 dienas.
Ievērojama grozījumu daļa attiecas uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pilnvarām sodīt tirgus dalībniekus. Grozījumu anotācijā minēts, ka patlaban atbildību par regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpšanu paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, taču tajā paredzētā administratīvo lietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtība lielākoties nav piemērota enerģētikas nozarei, savukārt noteiktais maksimālais sods, kādu regulators var piemērot par regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpšanu - 10 000 latu - nav uzskatāms par iedarbīgu, samērīgu un atturošu sankciju.
Likumprojekta autoru ieskatā, šāds sods nemotivē atturēties no pārkāpuma izdarīšanas un nereti nav samērojams ar pārkāpēja ieguvumu pārkāpuma rezultātā. Šī iemesla dēļ tiek rosināts sodu sasaistīt ar komersanta finanšu gada neto apgrozījumu. Grozījumi paredz, ka SPRK būs tiesības pārvades sistēmas operatoram, sadales sistēmas operatoram, elektroenerģijas sistēmas īpašniekam, elektroenerģijas ražotājam, elektroenerģijas tirgotājam, tirgus dalībniekam uzlikt soda naudu līdz 10% no iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 200 latus.
Maksimālais sankcijas apjoms ir aizgūts no Eiropas Savienības konkurences tiesībām.
Veicot grozījumus, tiks mainīti arī atbalsta nosacījumi nelielai vēja parku daļai, kas saņēma atbalstu saskaņā ar likumu. Proti, tiem paredzēts noteikt termiņu atbalsta saņemšanai - desmit gadus no 2013.gada 1.septembra -, kā arī noteikt noteiktu summu - elektrību šie ražotāji publiskajam tirgotājam varēs pārdot par 0,0796 latiem par kilovatstundu. Ekonomikas ministrijā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka līdz šim atbalsta termiņš nebija ierobežots un arī tarifs bija dubults, bet tagad regulators noteicis samērīgu apmēru. Šīs izmaiņas gan attieksies uz nelielu skaitu vēja parku.
Saistībā ar grozījumiem likumā vairums normatīvo aktu līdz šā gada 1.maijam būs jāizdod SPRK, vairāki grozījumi būs jāveic arī Ministru kabineta noteikumus.
Kā norāda EM, sadales sistēmas operators un tirgotāji veiksmīgi pielāgoja gan savas uzskaites, gan norēķinu sistēmas liela skaita lietotāju vienlaicīgai statusa maiņai, tādējādi gan sistēmas operators, gan tirgotāji ir gatavi tirgus tālākai liberalizācijai.
Jau ziņots, ka Latvijā tiesības iegādāties elektrību brīvajā tirgū, nevis par regulētu tarifu visiem lietotājiem, tostarp mājsaimniecībām, ir jau kopš 2007.gada 1.jūlija. Pakāpeniski palielināts to lietotāju skaits, kuriem elektrība obligāti jāpērk par vienošanās cenu vai arī par pēdējās garantētās piegādes cenu, kas parasti ir augstāka. Pēdējais tirgus paplašināšanas solis veikts no 2012.gada 1.novembra, paredzot tiesības pirkt elektrību par regulētu tarifu tikai mājsaimniecības lietotājiem.