Dzīvokļi Rīgā lētāki vairs nebūs
Mājokļu cenu ilglaicīgo stabilitāti var iztulkot kā apliecinājumu, ka cenu līmenis kopumā vairs nepazemināsies.
«Visu laiku iesakām pirkt, jo lētāk taču vairs nevar būt,» saka nekustamo īpašumu nozarē strādājošās starpniekfirmas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs. Tomēr šim apgalvojumam seko daudz pesimistiskāks turpinājums, ka gandrīz visā Latvijā ārpus Rīgas un Pierīgas cenas turpina krist.
Uz situāciju ārpus Rīgas var paskatīties arī optimistiski, ka cenu lejupslīde dod iespēju ne pārāk labi situētiem cilvēkiem atrast Latvijā tieši to vietu, kurā viņi gribētu dzīvot daudzus gadus bez satraukuma par īpašuma tirgus vērtības tālāko kritumu, ja jau viņi netaisās to pārdot. Savukārt pirkumu Rīgā vai Pierīgā var pamatot ar diviem citiem apsvērumiem.
Pirmkārt, ar jau piesaukto cenu stabilitāti, kas izpaužas nelielā augšupejas tendencē pēc cenu nomināla. Uz to norāda visi lielie nekustamā īpašuma tirgus starpnieki: Arco Real Estate nosauc +10 eiro par mājokļa kvadrātmetru (šā gada janvārī = 595), Latio – + 7 (=585) un Ober Haus – +4 (=579). Varētu teikt, ka mājokļu vērtība ir spējusi celties līdzi daudzu citu preču un pakalpojumu cenām – mājokļu vērtība vismaz nav sarukusi līdz ar lata pirktspēju.
Otrkārt, mājokļu cenu stabilitāte dod laiku pircējiem gaidīt, gaidīt un sagaidīt brīdi, kad mājokļu piedāvājumā parādās tieši tas mājoklis, kas (gandrīz) ideāli atbilst pircēja vēlmēm. Turklāt – un tas pats galvenais – par šo atbilstību nav jāpiemaksā! Pārdevējs ir spiests atdot sava mājokļa virsvērtību (mājokļa īpatnību kombināciju, kas atbilsts pircēja prasību unikālajam komplektam) bez atlīdzības, t.i., pārdot mājokli par standartcenu.
Ļoti lēnajai cenu augšupejai Rīgas standartapbūves segmentā atbilst lēnas, bet tomēr notiekošas darbības ar objektiem jauno mājokļu segmentā. Apskatot mājokļu cenas 2012. gada janvārī, Neatkarīgā 9. februārī norādīja gan uz ārzemniekiem, kuri pirka mājokļus Latvijā komplektā ar uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienībā, gan uz vietējiem iedzīvotājiem, kuri esot atjaunojuši pieprasījumu pēc mājokļiem tobrīd vēl neīstenoto projektu ēkās. Tobrīd izteicām cerību, ka mākleru apgalvojumus par tirgus sakustēšanos apstiprinās būvdarbu atsākšana Visbijas prospektā 45. Tur atradās pusuzceltas ēkas karkass, kas piederēja izputējušai firmai. Tās administrators pamatoja savus apsvērumus, kāpēc vajadzētu izdoties šo objektu 2012. gadā pārdot. «Īpašumu iegādājāmies izsolē 2012. gada augustā par 380 tūkstošiem latu plus pievienotās vērtības nodokli un pārdevām 2013. gada janvārī par piecsimt tūkstošiem latu plus nodokli,» Neatkarīgajai pavēstīja valstij piederošās finanšu institūcijas Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.
Pirmo darījumu varētu uzskatīt par formalitāti, jo Reverta atpirka 2006. gadā Parex bankā par četriem miljoniem latu ieķīlātu īpašumu, lai tālāk varētu ar to rīkoties bez ierobežojumiem, kādus uzlika bankas parādnieka maksātnespējas process. Otrajā darījumā finanšu institūcija atguva reālu naudu. Situācija Visbijas prospektā 45 pirms pāris dienām nebija mainījusies ne par matu, salīdzinot ar 2012. gada februāri, bet sagaidīsim pavasari un pēc gada rezumēsim, kā veikusies nepabeigtās jaunbūves pārvēršana par dzīvojamo vai varbūt kā citādi apdzīvotu māju.