Finanšu ministrija informē par prokūrista iecelšanu bankrota draudu priekšā nonākušajam uzņēmumam Liepājas metalurgs, bet uzņēmums ar ministriju kašķējas.
Prokūrists būs amatpersona, kas, pēc Finanšu ministrijas skaidrojuma, «pārstāvēs uzņēmumu darījumos kopīgi ar valdi, tādējādi nodrošinot valsts pārraudzību uzņēmuma darbībai audita laikā un līdz tālāku lēmumu pieņemšanai». Diemžēl šāda prokūrista nav, jo finanšu ministrs Andris Vilks neesot paguvis izdomāt, kam šo amatu iedot.
Kamēr Finanšu ministrija domā, ko sūtīt uz Liepāju, Liepājas metalurgs rāda, ka tik viegli Finanšu ministrijai nepakļausies. Uzņēmums speciālā paziņojumā pamācīja ministriju nešaubīties, ka ticami esot tie skaitļi par uzņēmumu, kādus uzrāda uzņēmuma auditors – uzņēmuma padomes loceklim Andrim Deniņam piederoša auditorfirma BDO. Liepājas metalurga paziņojumā apgalvots, ka A. Deniņš neesot ne BDO īpašnieks, ne amatpersona, neesot ne tā padomē, ne valdē, bet tam, ka viņš tur kādreiz varbūt bijis, neesot nekādas nozīmes. Te iztrūkst apgalvojuma, ka nav nekāda sakara starp A. Deniņu un Ģertrūdi Deniņu, pēc kuras auditoratzinumi par Liepājas metalurgu varbūt tomēr neatbilst īstenībai.
Finanšu ministrija sola uzsūtīt Liepājas metalurgam ne vien prokūristu, bet arī auditorus, kas laikam gan nebūs ne A. Deniņš, ne Ģ. Deniņa. Tomēr, tieši tāpat kā prokūrista gadījumā, ministrija tikai domā, kur tādus auditorus atrast. Varbūt šādu kandidātu pievilināšanai ir domāts Finanšu ministrijas 5. februāra paziņojums, ka «finanšu ministrs Andris Vilks panāca vienošanos ar a/s Liepājas metalurgs vadību par sadarbību uzņēmuma padziļināta audita veikšanā un uzņēmuma tālākas darbības kontrolē». Tam vajadzētu nozīmēt, ka auditorus ielaidīs uzņēmumā un uzrādīs viņu prasītos, turklāt neviltotus dokumentus par uzņēmuma saimniecisko darbību.
Tomēr paziņojums par A. Vilka panākumiem izraisa vismaz neizpratni, ja zinām, ka Valsts policija jau kopš pagājušā gada augusta izmeklē lietu par Liepājas metalurga mantas izšķērdēšanu, par ko publiskas aizdomas izsaka uzņēmuma līdzīpašnieks un bijušais vadītājs Kirovs Lipmans. Šie fakti izraisa jautājumus, uz kuriem vismaz vakar līdz darba dienas beigām Finanšu ministrija atbildēt nespēja. Vispirms, vai ministrija un A. Vilks personiski neuzskata, ka informācijas sniegšana par valsts garantētā kredīta naudas izlietošanu ir Liepājas metalurga īpašnieku un vadītāju bezierunu pienākums, par ko nav iespējamas nekādas sarunas un vienošanās? Tālāk, vai par jebkuru Liepājas metalurga īpašnieku un pārvaldnieku izvairīšanos sniegt prasīto informāciju nav jāziņo policijai, kurai pret šīm personām jāveic kriminālprocesā paredzētās darbības arī bez kādām iespējām «vienoties»?
Viens no iespējamiem izskaidrojumiem A. Vilka rīcībai varētu būt cita ministra – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska – pārstāves Daigas Holmas solītais, bet nesniegtais iekšlietu vērtējums par policistu darbošanos Liepājas matalurgā astoņu mēnešu ilgumā. Proti, ir vai nav A. Vilkam pamats domāt, ka no šīs darbošanās nekādas jēgas nav un nebūs.