Ņemot vērā patlaban zināmos elektrības cenu ietekmējošos apstākļus, brīvais tirgus rudenī cels gala maksu par elektrību mājsaimniecībām, prognozēja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotās diskusijas dalībnieki.
Salīdzinot ar patlaban mājsaimniecībām piemērojamo Starta tarifu, kas ir 8,18 santīmi par kilovatstundu (kWh) un tiek piemērots par pirmajām 1200 patērētajām kWh, pieaugums varētu būt par 38%, bet, salīdzinot ar Pamata tarifu, kas ir 10,65 santīmi par kWh un tiek piemērots katrai nākamajai kWh pēc 1200 līmeņa, pieaugums varētu būt par 5%-7%, liecina diskusijas dalībnieku teiktais.
Tiesa, gala cenu līdz tirgus atvēršanai, kas iecerēta no šī gada 1.septembra, var ietekmēt vairāki faktori - iespējamās izmaiņas attiecībā uz obligātā iepirkuma komponentēm (OIK), ar kuru palīdzību tiek segts atbalsts elektrības ražotājiem gāzes koģenerācijā un atjaunojamo energoresursu stacijās, kā arī elektroenerģijas tirgus cenas izmaiņas.
Pēc Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma SIA "Enefit" aprēķiniem, ņemot vērā prognozēto OIK pieaugumu no šā gada 1.aprīļa līdz 1,89 santīmiem par kWh un pieņemot, ka elektroenerģijas tirgus cena būs aptuveni pašreizējā līmenī, elektrības gala cena pēc septembra būs 11,31 santīms par kWh. Tomēr Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands diskusijā teica, ka patlaban tiek domāts par dažādiem risinājumiem, tai skaitā par to, lai mājsaimniecības OIK pieaugums tik spēcīgi neskartu.
Viņš atturējās pagaidām runāt par detaļām, bet atzina, ka varētu tikt iesaistīta arī nodokļu politika attiecībā uz OIK apjomu un citi pasākumi, kas palīdzētu OIK mājsaimniecībām samazināt.
AS "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss savukārt uzsvēra, ka par izmaksās balstīto energokompānija uzskata Pamata tarifu. Salīdzinot ar to, ja OIK pieaug saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem un tirgus cena būtiski nemainās, var runāt par 5%-6% pieaugumu gala cenai.
Viņš gan norādīja, ka elektroenerģijas tirgū nevar droši pateikt, ka cena, kāda ir šodien, būs arī pēc trīs, sešiem mēnešiem vai gada. "Tā var mainīties, līdz ar to droši zināsim tad, kad nāks tuvāk tirgus atvēršana. Pagaidām laika apstākļi mazina spiedienu cenai augt, un no Skandināvijas publiskiem avotiem patlaban nav signālu, ka cenai vajadzētu augt. Šajā sadaļā riska nav. Par OIK - tāds fakts ir un ar to ir jārēķinās," norādīja Bariss.
Arī SIA "Prudentia Energy Markets" valdes loceklis Roberts Samtiņš norādīja, ka pēdējās indikācijas par vairumtirdzniecības cenām liecina par kritumu, lai arī nebūtisku. Pēc viņa teiktā, var runāt par kritumu aptuveni 5%-7%. Arī viņš vērtēja, ka elektroenerģijas tirgus cenu ietekmē daudzas komponentes. Patlaban tendences ir lejupejošas, bet grūti prognozēt, cik ilgi tas saglabāsies, jo cenas var izmainīties vienā nedēļā.
Vaicāts, vai viņš piekrīt "Latvenergo" prognozēm par ietekmi uz gala cenu, Samtiņš sprieda, ka gadījumā, ja pārējās komponentes saglabājas līdzvērtīgas, tad pieaugums pret Pamata tarifu par 5%-7% varētu būt. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas būs atkarīgs arī no OIK jautājuma risināšanas.
Komentējot Barisa teikto par Pamata tarifu kā izmaksās balstītu elektrības cenas līmeni, "Enefit" valdes priekšsēdētājs Bethers vērsa uzmanību uz to, ka tiem iedzīvotājiem, kas patērē 200 kWh mēnesī jeb 2400 kWh gadā, maksa par pirmajām 1200 kWh tiks aizstāta ar par 38% augstāku cenu, bet pārējās - ar par 6% augstāku cenu. Vidēji veidojas pieaugums par 22%.
Vaicāts, vai pēc tirgus atvēršanas paliks Starta un Pamata tarifi, Merirands teica, ka tarifu nebūs vispār.
Latvijā tiesības iegādāties elektrību brīvajā tirgū, nevis par regulētu tarifu visiem lietotājiem, tostarp mājsaimniecībām, ir jau kopš 2007.gada 1.jūlija. Pakāpeniski palielināts to lietotāju skaits, kuriem elektrība jāpērk par vienošanās cenu. Pēdējais tirgus paplašināšanas solis veikts no 2012.gada 1.novembra, paredzot tiesības pirkt elektrību par regulētu tarifu tikai mājsaimniecības lietotājiem.
Regulētie tarifi mājsaimniecībām pēdējo reizi mainījās 2011.gada 1.aprīlī, augstākus tarifus piemērojot tām mājsaimniecībām, kuras gada laikā patērē vairāk elektroenerģijas. Tarifs ietver tādas komponentes kā elektroenerģijas cena, tirdzniecības pakalpojums, regulatora apstiprināts tīklu tarifs, regulatora apstiprinātās OIK un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Brīvā tirgus klientiem ir jāmaksā elektroenerģijas cena, ko nosaka katrs tirgotājs, abonēšanas maksa, PVN, atsevišķi - arī tīklu tarifs un OIK.