Pēc valsts uzņēmuma Latvenergo vakardienas paziņojuma par elektroenerģijas cenas obligātā iepirkuma komponenta (OIK) pusotrkāršošanu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sasauca ministrus uz īpašu apspriedi, kas beidzās ar apņemšanos turpināt apspriešanos līdz 1. aprīlim.
Jāuzsver, ka, pirmkārt, elektroenerģijas gala tarifu pieaugums būs mazāks nekā OIK pieaugums par 54%, jo OIK ir tikai viens no tarifa komponentiem, un, otrkārt, vismaz tuvāko mēnešu laikā pieaugums vispār neattieksies uz mājsaimniecībām. No otras puses, OIK pieaugums palielinās gala tarifu vairāk nekā par 54%, jo OIK pieaugums tiek aplikts ar nodokļiem, kas palielina gala tarifu, kas atkal tiek aplikts ar nodokļiem, utt. Visi šie aprēķini vakar vēl nebija gatavi, bet par to gan nav šaubu, ka elektroenerģijas cena Latvijā pieaugs strauji, drīz un visiem lietotājiem. Par to liecina arī fakts, ka ministru apspriedes ilgums vakar pēc valdības sēdes diez ko neatpalika no valdības sēdes ilguma. Rezultātā ministri vakar nolēma to pašu, ko bija nolēmuši jau pirms vairākām nedēļām regulārajā valdības sēdē, ka kaut kāds lēmums par elektrības cenu celšanas ierobežojumu būs jāpieņem kaut kad pēc šā gada 1. aprīļa. V. Dombrovska un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktais nevieš pārliecību, ka pēc 1. aprīļa valdība spēs pieņemt tādu lēmumu, ko nekādi nespēj pieņemt līdz 1. aprīlim.
Valdības retoriku pret elektroenerģijas cenu celšanos varētu saprast kā jaunumu valdības politikā, kas iepriekš bija vērsta uz elektrības cenu celšanu, lai gūtu lielākus ieņēmumus, apliekot ar nodokļiem gan elektrību, gan visas citas cenas, kas auga līdz ar elektrības cenu. Ir sava loģika tam, ka pirmie uz valdības iniciatīvu samazināt elektrības cenas atsaucās nevis trūcīgākie, bet bagātākie valsts iedzīvotāji ar multimiljonāru Sergeju Zaharjinu priekšgalā. Arī viņš uzskatīja, ka elektroenerģijas cena jāsamazina bez 1. aprīļa gaidīšanas. Viņam piederošais uzņēmums Liepājas metalurgs paziņoja par atteikšanos maksāt OIK, ko varētu nosaukt par miljonāram piemērotu streikošanas veidu.
Vakar no rīta V. Dombrovskis Ministru kabinetā pieņēma streikotāju S. Zaharjinu kopā ar viņa pavadoni, Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku. Līdzīgas lietas dēļ U. Sesks jau ir apmeklējis V. Dombrovska priekšteci Ivaru Godmani 2008. gada nogalē. Kā toreiz, tā tagad tika izmantots brīdinājums par Liepājas metalurga slēgšanu: toreiz tika prasīts valsts atbalsts, lai uzņēmums varētu nomainīt Eiropas Savienības ekoloģisko prasību dēļ turpmāk nelietojamās gāzes krāsnis pret elektriskajām krāsnīm, bet tagad tiek prasīta palīdzība nomaksāt rēķinus par elektrisko krāšņu patērēto elektrību. Toreizējais risinājums bija valsts galvojums, lai uzņēmums varētu aizņemties naudu krāšņu nomaiņai, bet tagad tiek prasīta atļauja nemaksāt OIK. Liepājnieki gan nepanāca neko vairāk par V. Dombrovska solījumu viņu lūgumu izskatīt. Jau pievakarē V. Dombrovskis demonstrēja, ka šo solījumu ir izpildījis, taču tas nedod nekādu risinājumu uzņēmuma un tālāk pašvaldības problēmām. D. Pavļuts piekrita, ka vismaz aptuveni patiesībai atbilst Liepājas metalurga aprēķini par OIK maksājumu pieaugumu no pāris miljoniem latu gadā pēdējos piecos gados līdz 8–9 miljoniem šogad. D. Pavļuts gan atzīmēja, ka lauvas tiesu šim pieaugumam dod nevis OIK, bet elektrības patēriņa pieaugums līdz ar Liepājas metalurga jauno krāšņu nodošanu ekspluatācijā. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš apstiprināja, ka uzņēmumam patiešām trūkst naudas nākamo lielāko maksājumu izpildei šā gada aprīlī. Līdz tam laikam uzņēmumam vai varbūt atkal valdībai jāizdomā, kā šo trūkumu novērst.
Vakar turpinājās neklātienes diskusija starp U. Sesku un V. Dombrovski par to, kāpēc uzņēmums ieplānoja milzīgu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, nerēķinoties ar elektrības cenu pieaugumu. U. Sesks Neatkarīgajai teica, ka 2008. gadā šādu pieaugumu neviens neesot varējis iedomāties, jo OIK noteikusi V. Dombrovska valdība 2010. gadā, bet V. Dombrovskis apliecināja, ka saņēmis OIK mantojumā no I. Godmaņa tieši tāpat kā valsts galvojumu Liepājas metalurgam.
Papildu slogu Liepājas metalurgam uzliek S. Zaharjina un Kirova Lipmana strīds par viņiem piederošo uzņēmuma akciju sadalījumu. Par to jau sākta tiesāšanās, bet puses izmanto arī papildu līdzekļus savu nodomu īstenošanai. Visticamāk, ka bez K. Lipmana pūlēm nebūtu kriminālprocesa par Liepājas metalurga naudas pārcelšanu uz firmām, ko kontrolē citi Liepājas metalurga akcionāri. Process virzās parastā, t.i., nekādus rezultātus nedodošā, gaitā, ko S. Zaharjins traktēja kā pierādījumu, ka faktiska pamata šim procesam nemaz nav. Par policijas (bez)darbību V. Dombrovskis runāt atteicās, bet solīja, ka tagad nu gan Liepājas metalurga darījumi patiešām tikšot pārbaudīti. Arī tas labi parāda valdības un tās izpildstruktūru darba neefektivitāti, kas jāapmaksā Latvijas iedzīvotājiem gan ar nodokļiem, gan ar paaugstinātiem elektroenerģijas tarifiem.