Ārlietu ministrija kategoriski noraida tiesībsarga Jura Jansona publiski izteiktos pārmetumus par to, ka Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās būtu apzināti maldinājis vai dezinformējis Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), sniedzot Latvijas valdības komentārus lietā "Mihailovs pret Latviju", kurā ECT šī gada 22.janvārī pasludināja spriedumu.
Kā norāda ministrija, ECT nosūtītajā faktu izklāstā lietā "Mihailovs pret Latviju" ir atspoguļota valsts iestāžu sniegtā informācija. Ārlietu ministrija pauž nožēlu par to, ka tiesībsargs ir izvēlējies nākt klajā ar pārsteidzīgiem un nepamatotiem apgalvojumiem, un izsaka cerību, ka šāds precedents nākotnē neatkārtosies.
Lai pārrunātu minēto situāciju, otrdien Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce tikās ar Jansonu.
Sarunas gaitā Līce atkārtoti uzsvēra, ka ECT nosūtītā informācija ir balstīta uz valsts iestāžu sniegtajām ziņām, proti - uz sociālās aprūpes centra "Zemgale" filiāles "Īle" vēstuli par to, ka 2011.gada 19.maija apmeklējumā tiesībsargs filiāles "Īle" darbībā pārkāpumus nesaskatīja. Tādēļ Tiesībsarga apgalvojums, ka valdība sev par labu ir sagrozījusi Tiesībsarga biroja sniegto informāciju lietā, neatbilst patiesībai, norāda ministrija.
Savukārt 2011.gada 7.decembrī Tiesībsarga birojam nosūtītajā vēstulē tika lūgti tiesībsarga komentāri par iepriekšminētajiem apgalvojumiem un vizīti 2011.gada 19.maijā. Savā 2011.gada 13.decembra vēstulē tiesībsargs valsts iestāžu apgalvojumu neapstrīdēja, vairākkārt atgādinot, ka ierosinātā pārbaudes lieta vēl nebija pabeigta. 13.decembra vēstulē nav Tiesībsarga secinājumu par to, ka konkrētajā lietā ir konstatēti Genādija Mihailova tiesību pārkāpumi, savukārt tiesībsarga pārbaudes lietas rezultātus un atzinumu Ārlietu ministrija saņēma tikai šā gada 29.janvārī, skaidro ministrija.
Tikšanās noslēgumā Līce un Jansons vienojušies, ka līdzšinējā Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja sadarbība ir bijusi veiksmīga, un tā konstruktīvi jāturpina arī nākotnē.
Kā ziņots, Tiesībsarga birojs iepriekš informēja, ka valdība lietā "Mihailovs pret Latviju" maldinājusi ECT - sev par labu sagrozot Tiesībsarga biroja sniegto informāciju par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centrā.
Tiesībsargs ir vērsies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ar prasību izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību, kā arī nodrošināt, lai valdības sniegtā informācija starptautiskajām institūcijām būtu precīza, korekta un atbilstoša lietā esošajiem faktiem.
"Šāda valdības rīcība, sniedzot maldinošu informāciju par tiesībsarga konstatēto, ir nepieņemama, jo ECT tiek sniegta nepatiesa informācija, kas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu un spriedumu. Bez tam šādi tiek maldināta ECT un sabiedrība par tiesībsarga viedokli būtisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā," uzsver tiesībsargs.
Valdības rīcībā esot bijusi tiesībsarga sniegtā informācija par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem valsts sociālās aprūpes centros, tostarp arī saistībā ar tiesā izskatāmo gadījumu lietā "Mihailovs pret Latviju". Savukārt valdība informējusi ECT, ka tiesībsargs nav konstatējis jelkādus pārkāpumus.
Jau vēstīts, ka ECT 22.janvārī pasludināja spriedumu Genādija Mihailova sūdzībā pret Latviju par piespiedu turēšanu sociālās aprūpes iestādē, liekot Latvijai izmaksāt sūdzības iesniedzējam 15 000 eiro (10 542 latu) morālo kompensāciju, liecina ECT datubāzē pieejamais spriedums.
ECT atzīst, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piekto pantu par tiesībām uz brīvību un drošību, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja uzturēšanos sociālajā aprūpes centrā "Īle" no 2002.gada 30.janvāra līdz 2010.gada 1.aprīlim.
1947.gadā dzimušais Mihailovs vēlējās saņemt 500 000 eiro (351 402 latu) kompensāciju. Viņš norādīja, ka vairāk nekā 11 gadus pavadījis dažādās slēgta tipa psihiatriskās iestādēs, kurās apstākļi bijuši sliktāki nekā cietumā. ECT atzina, ka sūdzības iesniedzējs, astoņus gadus pavadot sociālajā aprūpes centrā "Īle", bijis pakļauts ciešanām, bezpalīdzībai un nemieram, piespriežot Latvijai maksāt vīrietim 15 000 eiro lielu morālo kompensāciju. Pārējās vīrieša sūdzības tika noraidītas.