Astoņu gadu laikā Latvijas zivrūpnieki ir apņēmības pilni dubultot eksporta apjomu un sasniegt 300 miljonu latu kopējo apgrozījumu. Par to, ka šo ieceri, lai arī cik ambicioza tā izklausītos, iespējams realizēt, liecina tikko kā atklātā SIA Karavela jaunā zivju rūpnīca.
Pirms desmit gadiem – 2003. gada aprīlī – aptuveni 200 toreizējās zivju rūpnīcas Kaija darbinieku sašutuma pilni pulcējās piketā pie Ministru kabineta, prasot saglabāt darba vietas un nodrošināt, lai uzņēmums varētu turpināt strādāt. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma joprojām atceras šo piketu, jo tieši viņai kā Zemkopības ministrijas toreizējai valsts sekretārei bija uzticēts tikties ar Kaijas darbiniekiem. «Stāvēju piketētāju priekšā un domāju, ko viņiem teikt, jo situācija uzņēmumā toreiz tiešām bija kritiska,» stāstīja L. Straujuma. 2004. gada pavasarī Kaijai tika pasludināta maksātnespēja, bet zivju konservu ražošanu pārņēma SIA Karavela, kas deva darbu aptuveni 95% bijušo Kaijas darbinieku.
Uzņēmums gadu no gada centās kāpināt ražošanu un palielināt eksportu uz Latvijas zivju pārstrādātāju tradicionālajiem tirgiem – Krieviju, Ukrainu, Azerbaidžānu, līdz uzņēmuma līdzīpašnieki un vadītāji Jānis Endele un Andris Bite saprata, ka jāmeklē jaunas iespējas Rietumu virzienā. «Apmēram pirms pieciem gadiem sākām aktīvi interesēties par eksporta apjomu palielināšanu Rietumu virzienā. Vairāki gadi pagāja, apmeklējot izstādes, iepazīstoties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Sapratām, ka esošo ražotni nevarēsim pārveidot tā, lai ražotu tik daudzveidīga sortimenta preces gan esošajiem tirgiem, gan Ziemeļvalstīm. Tāpēc pieņēmām lēmumu izveidot jaunu ražotni, kas pilnībā orientētos tikai uz rietumvalstu tirgus specifiku – ražot šauru, viņiem ierastu sortimentu, bet pēc iespējas efektīvāk un ekonomiskāk,» stāstīja SIA Karavela vadītājs A. Bite.
2011. gadā tika apstiprināts jaunas, uz eksportu orientētas zivju rūpnīcas projekts, kas prasīja 3,5 miljonus latu lielas investīcijas. «Latvijas pārtikas nozarē esam unikāli ar to, ka esam uzbūvējuši jaunu rūpnīcu, lai ražotu un piegādātu produkciju tikai un vienīgi rietumvalstu lielveikalu tīkliem. Jaunās rūpnīcas produkciju nav paredzēts izplatīt mūsu tradicionālajos tirgos – Latvijā, Krievijā un citās NVS valstīs. Tās uzdevums ir diversificēt uzņēmuma riskus, atklājot un iekarojot jaunus tirgus Rietumu virzienā,» uzsvēra J. Endele.
Uz Ziemeļvalstīm uzņēmums eksportēs divu veidu zivis – skumbrijas un siļķes konservus četru veidu iepakojumos. Skumbrijas un siļķes saldētā veidā tiek ievestas no Skotijas, jo, kā skaidroja J. Endele, Latvijas zvejnieki šīs zivis nezvejojot.
Jaunajā ražotnē top skumbrijas konservi, kas ar zīmolu Arnold Sorensen šogad tiks piegādāti Dānijas, Somijas un Zviedrijas lielveikalu tīkliem. Arnolds Sorensens ir dānis, kurš 1882. gadā vietā, kur šobrīd atrodas SIA Karavela ražotne, nodibināja uzņēmumu, kurš nodarbojās ar metāla bundžu un dažādu konservētu produktu ražošanu. Uzņēmumu toreiz tā arī sauca par konservu fabriku Arnold Sorensen, un Karavela šo faktu veiksmīgi izmanto jaunajā eksporta produkta zīmolā.
«Rietumu zivju konservu tirgus atšķiras no Kaijas produkcijas tradicionālajiem tirgiem. Baltijas valstīs, Krievijā un citās NVS valstīs ierasts ir plašs zivju konservu sortiments, bet Rietumu specifika ir šaurāka sortimenta ražošanā. Tāpat jāņem vērā katras valsts iedzīvotāju zivju patēriņa ieradumi, kas Rietumos ir atšķirīgi no mūsu ierastajiem eksporta tirgiem. Atšķiras arī zivju konservu kārbu izskats un izmēri. Rietumvalstīs tirdzniecībā daudz biežāk ir sastopama pašu lielveikalu zīmolu (Private Label) preču tirdzniecība (apmēram 50%), kas ir arī iespēja Latvijas ražotājiem – piedāvāt produktu, ko vietējie iedzīvotāji jau šobrīd patērē,» teica A. Bite.
Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits ar gandarījumu atzīmēja, ka septiņu gadu laikā šis ir pirmais gads, kad Latvijai palielinātas nozvejas kvotas, un lielā mērā tas ir noticis, pateicoties zemkopības ministrei L. Straujumai. Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūras centrālajā daļā šogad Latvijai ir palielināta par 15%, brētliņu – par 11%. Reņģu nozvejas kvota Rīgas jūras līcī ir palikusi iepriekšējā apmērā, lai gan sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 10%.
Tiesa, samazinātas ir mencu zvejas iespējas Baltijas jūrā, kā arī lašu nozveja.
***
Uzziņai
SIA Karavela apgrozījums, miljonos latu
2010 2011 2012 2013*
7,5 10,5 14,1 20
*plānots
SIA Karavela eksports uz valstīm 2012. gadā, %
Krievija 22,1
Azerbaidžāna 19,5
Uzbekistāna 9
Kazahstāna 6,4
Čehija 5,9
Dānija 5,1
Kirgīzija 3,9
Ukraina 3,7
Lietuva 3,4
Gruzija 2,9
Pārējās 18,1
Avots: SIA Karavela