Latvijas ekonomikas attīstība 2012.gadā kopumā vērtējama kā ļoti sekmīga un šogad kopumā iekšzemes kopprodukts (IKP) būs par 5% lielāks nekā pērn, turklāt sagaidāms, ka Latvijā būs vērojams straujākais IKP kāpums starp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, biznesa portālam "Nozare.lv" prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš.
Viņš stāstīja, ka, pēc straujas ekonomikas izaugsmes 2011.gadā, vēl šī gada sākumā Latvijas ekonomikas perspektīvas tika vērtētas ļoti piesardzīgi. Būtiska parādu krīzes saasināšanās eirozonā, pasaules tirdzniecības pieauguma tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība par gaidāmo fiskālo konsolidāciju vairumā attīstīto valstu lika virknei starptautisko institūciju samazināt globālās ekonomikas izaugsmes prognozes 2012.gadam. Bažas par vājo izaugsmi ES piepildījās un ekonomiskā aktivitāte reģionā šogad bija vāja. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomika bija salīdzinoši noturīga pret ārējās vides satricinājumiem un 2012.gadā saglabājās stabila ekonomikas izaugsme.
Joprojām liela loma Latvijas ekonomikas attīstībā ir eksportam - pat laikā, kad globālā izaugsme saglabājas nestabila un ārējais pieprasījums strauji neaug, Latvijas preču eksporta apjomi pieaug. Lai arī atsevišķās ES valstīs ekonomiskā situācija ir smaga, tajā pašā laikā gandrīz puse no visa Latvijas eksporta apjoma kāpuma šogad ir saistīta ar krīzes mazāk skarto ES valstu tirgiem - galvenokārt Poliju, Dāniju, Igauniju un Lielbritāniju. Strauji eksporta apjomi auguši arī uz Neatkarīgo valstu savienības (NVS) un pārējām pasaules valstīm, kas liecina, ka uzņēmēji turpina apgūt aizvien jaunus tirgus. Jaunākie dati liecina, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports šogad trīs ceturkšņos par 7,3% pārsniedz iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
EM eksperts skaidroja, ka, saglabājoties eksporta iespējām, šogad strauji turpināja augt ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā. Šogad desmit mēnešos saražotās produkcijas apjomi par 10,5% pārsniedza 2011.gada atbilstošā perioda līmeni. Lielākais ieguldījums nozares izaugsmē bija metālapstrādei un kokapstrādei. Straujš ražošanas apjomu kāpums šogad bija vērojams arī nemetālisko minerālu izstrādājumu, elektrisko un optisko, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanā. Vājāki izaugsmes rādītāji gan bija pārtikas un vieglajā rūpniecībā, tajā pašā laikā jāatzīmē, ka nevienā no apstrādes rūpniecības nozarēm nav vērojamas tendences, kas liecinātu par ražošanas sašaurināšanos.
Tāpat Salmiņš atzina, ka ienākumu pieaugums no eksporta turpina pozitīvi ietekmēt arī iekšējo patēriņu un uz iekšējo tirgu orientētās nozares. Šogad trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieaudzis par 5,7% salīdzinājumā ar 2011.gada pirmajiem trīs ceturkšņiem. Šajā pašā laikā veikto nefinanšu investīciju apjoms palielinājies par vairāk nekā 16%. Stabilizējies arī valdības patēriņš.
Aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū veicinājis arī mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma kāpumu un komercpakalpojumu nozarēs sniegto pakalpojumu pieaugumu. Pēc apjomīgas lejupslīdes krīzes laikā, situācija pakāpeniski stabilizējas arī būvniecības nozarē. Par aktivitāšu pieaugumu liecina arī stabilais nodokļu ieņēmumu pieaugums.
Augot ekonomiskajām aktivitātēm, no krīzes radītajām sekām atkopjas arī darba tirgus. Aktuālākie dati liecina, ka šī gada 3.ceturksnī nodarbināto skaits bija par 3,4% jeb 30 000 lielāks nekā pirms gada. Apsekotais bezdarba līmenis ir sarucis no 16,3% šī gada sākumā līdz 13,4% trešajā ceturksnī. Gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā pieaug darba samaksa.