Ekonomiste: Nākamgad vidējās algas kāpums varētu būt ap 5%

Kamēr Eiropā valda pašreizējais negatīvais fons, visticamāk, algu kāpums Latvijā saglabāsies mērens, tomēr tas kļūs plašāks, proti, algas tiks paaugstinātas lielākai strādājošo daļai. Nākamgad vidējās algas kāpums varētu būt nedaudz straujāks - ap 5%, norāda "Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Kopumā algu kāpums joprojām ir piesardzīgs, turklāt mazliet lēnāks nekā pērn, akcentē ekonomiste.

Strašuna norāda, ka reālā neto alga, proti, alga pēc nodokļiem, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, šā gada 3.ceturksnī bija par 1,9% lielāka nekā pērn 3.ceturksnī - ap 2,8% lielāka privātajā sektorā un 1,3% sabiedriskajā sektorā.

"Gada laikā bruto alga visstraujāk augusi transportā un uzglabāšanā, valsts pārvaldē, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā. Var redzēt, ka eksportējošo sektoru uzņēmumi spēj straujāk paaugstināt algas nekā uz iekšzemes tirgu orientētās kompānijas. Savukārt valsts sektorā algu kāpums zināmā mērā ir atsitiens pēc ievērojamas mazināšanas krīzes laikā," norāda Strašuna.

Viņa piebilst, ka ir gan pārsteidzoši redzēt nelielu vidējās bruto algas kritumu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IT) jomā par 0,4%, lai gan IT nozaru uzņēmumi jau tagad sūdzas par kvalificētā darbaspēka trūkumu.

"Nevar noticēt, ka programmētājiem šogad algas ir par aptuveni 8% zemākas nekā pērn, kā to uzrāda Centrālās statistikas pārvaldes dati," uzsver Strašuna.

Jau ziņots, ka šā gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 484 lati un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 3,6% jeb 17 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Straujāk darba samaksa augusi sabiedriskajā sektorā - par 5,2% (no 493 līdz 518 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā - par 3,5% (no 454 līdz 470 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 2,8% (no 452 līdz 465 latiem).

Salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga par trim latiem jeb 0,6%. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa samazinājās par 0,4% (no 520 līdz 518 latiem), bet privātajā pieauga par 1,4% (no 458 līdz 465 latiem). Vispārējās valdības sektorā tā pieauga par 0,8% (no 466 līdz 470 latiem).

Gada laikā darba samaksa straujāk kāpusi transporta un uzglabāšanas nozarē - par 7,5%, valsts pārvaldē un aizsardzībā - par 6%, citu pakalpojumu nozarē (te iekļauti frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, sabiedrisko un citu organizāciju darbība, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts, mazgāšana un ķīmiskā tīrīšana, apbedīšanas un citi pakalpojumi) - par 5,8% un nekustamo īpašumu nozarē - par 5,4%.

Apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, mēneša bruto darba samaksa pieauga par 4,8%, bet būvniecībā - par 1,8%.

Neliels darba samaksas samazinājums šajā periodā bija vērojams informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 0,4%, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā - par 0,8%.

2012.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada trešo ceturksni, Baltijas valstīs darba samaksa visstraujāk augusi Igaunijā - par 5,7% (no 809 līdz 855 eiro), Latvijā pieaugums bija 3,6% (no 664 līdz 688 eiro), bet Lietuvā - par 2,6% (no 613 līdz 629 eiro).