Latvijas ekonomikā 2010.gadā turpināsies lejupslīde, ko galvenokārt izraisīs vājš vietējais pieprasījums, teikts bankas "Nordea" veidotajā Baltijas valstu, Polijas un Krievijas ekonomikas pārskatā.
Sagaidāms, ka visa nākamā gada laikā Latvijas ekonomisko situāciju turpinās ietekmēt vājais vietējais pieprasījums, jo atalgojuma līmenis valstī turpina pielāgoties pēc pārmērīgā pieauguma iepriekšējos gados, prognozē banka.
Smagais stāvoklis nodarbinātības tirgū samazina iedzīvotāju ienākumus, un saglabājas neskaidrības par mājsaimniecību finanšu stāvokli, kas ierobežo iedzīvotāju pirkumus, īpaši attiecībā uz lielākām un vērtīgākām precēm.
Kaut arī trešā ceturkšņa ikmēneša dati liecina, ka eksporta apjoms saglabājas vājš, tuvākajā laikā eksporta pieprasījumam pamazām vajadzētu palielināties, jo Eiropas Savienības (ES) un Krievijas tirgi sāk atgūties.
Diemžēl trešo daļu no Latvijas eksporta tirgus veido Igaunija un Lietuva, kur tuvākajā laikā nespēs dot kādu atvieglojumu, norāda banka.
Eksporta apjomu palielināšanās, kā arī stabilitāte un zemās darba spēka izmaksas 2010.gada otrajā pusē izraisīs pakāpenisku investīciju pieaugumu. Neskaidrību mazināšanās fiskālajos pasākumos, īpaši nodokļu politikā palīdzēs privātajām investīcijām.
Valsts sektorā situāciju varētu uzlabot ES finansēto projektu ātrāka ieviešana.
Kaut arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ES palīdzība ir nodrošinājusi Latvijas valsts maksātspēju, pastāv bažas, vai Latvijas valdības pieņemtie taupības pasākumi būs realizējami.
Fakts, ka nākamās parlamenta vēlēšanas notiks 2010.gada oktobrī, nepaātrina lēmumu pieņemšanas procesu, jo opozīcija ir ļoti laimīga, ļaujot valdībai izpelnīties visu kritiku par nepopulārajiem lēmumiem, savā ziņojumā raksta banka.
Pēc "Nordea" novērtējuma, iekšējās devalvācijas progress ir palielinājis iespēju, ka Latvija izvairīsies no lata devalvācijas.
Tomēr Latvijas finanšu situācijas un valdības stabilitātei valstij ir nepieciešami nākamie maksājumi no starptautiskajiem aizdevējiem. Nākamo maksājumu nesaņemšana Latvijas valdībai atstātu maz citu iespēju ekonomisko problēmu risināšanai bez valūtas devalvācijas.
Tomēr sagaidāms, ka Latvijas valdība spēs apstiprināt pietiekoši daudz pasākumu, lai izpildītu aizdevēju prasības un spētu saglabāt piesaistīto kursu, teikts bankas ziņojumā.