Spriežot pēc tā, cik bieži valdība maina jauno nodokļu detaļas, nepaskaidrojot neko sīkāk, rodas iespaids, ka aprēķini tiek balstīti uz ātrumā sagrābstītiem cipariem un pieņēmumiem, un viņiem nav ne jausmas, cik katrs nodoklis varētu ienest un kāda būs ietekme plašākā makroekonomiskā līmenī.
Šādi paredzamās nodokļu pārmaiņas uz ekonomiku un kapitāla tirgiem komentē "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
"Vakar 10%, šodien 15%, rīt izdomās - bet kāpēc ne 30%. Galvenais izejas punkts - cik daudz papildu naudas prasītos iekasēt. Cik dzirdēts, joprojām turpinās diskusijas, kāda būs kapitāla ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība - kurā brīdī to aprēķinās, kā nodokļa aprēķinā atspoguļosies realizētie zaudējumi, cik bieži nodoklis būs jādeklarē un jāmaksā," neziņu investīciju biznesā komentē Vaikulis.
Pēc viņa domām, lai kā arī šis process notiktu notiktu, lai kādas būtu likmes, ir skaidrs, ka dzīve investoriem un depozītu īpašniekiem, un apkalpotājiem vieglāka nekļūs. Tamlīdzīgi haosa apstākļi nemotivē ne uz investīcijām, ne uz depozītu izvietošanu.
Jau ziņots, ka papildus budžeta samazināšanai tiek apsvērts vēl vairāk palielināt iepriekš pieņemto nodokļu slogu, piemēram, līdz 15% palielināt nodokļa likmi ienākumiem no kapitāla un atteikties no attaisnojamiem izdevumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.
Dokumenti liecina, ka tiek vērtēts ienākuma nodokli kapitālam palielināt no plānotajiem 10% līdz 15%. Tāpat piedāvāts atcelt attaisnojamos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem.
Tāpat tiek piedāvāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi palielināt līdz 26%, par vienu procentpunktu vairāk, nekā plānots iepriekš, kā arī pazemināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 63 līdz 50 latiem mēnesī.
Tāpat piedāvāts samazināt nodokļa atlaidi par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām no 85% līdz 25% no ziedotās summas.
Piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, vērtību 40 001-75 000 latu - 0,2%, bet vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības.
Piedāvāts arī nodoklis dabasgāzei. Pēc dokumentā pieejamiem aprēķiniem, ar šīm papildus nodokļa izmaiņām ieņēmumi nākamā gada budžetā varētu sasniegt 59,57 miljonus latu.
Kā informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, FM, ņemot vērā iespējamo nepieciešamību veikt papildu 2010.gada budžeta projekta konsolidāciju, gatavo iespējamos priekšlikumus gan izdevumu samazināšanai, gan arī ieņēmumu palielināšanai.
Šie priekšlikumi tikšot iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā piektdien, 20.novembrī. Plašāki komentāri pagaidām no FM puses netiek sniegti.