Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons netic, ka vienīgā iespēja valsts budžeta deficīta lāpīšanai ir nodokļu paaugstināšana.
Biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" viņš skaidroja: ja arī kāds nodoklis tiks palielināts, tas vēl nenozīmē, ka budžetā veidosies plānotie ieņēmumi no nodokļu celšanas.
Viņš ir pārliecināts, ka jebkura nodokļa palielināšana dos tikai negatīvu efektu un veicinās neapmierinātību starp tiem, kuriem šie nodokļi būs jāmaksā.
Par iespējām, kā gūt papildu budžeta ieņēmumus budžetā, nepalielinot nodokļu slogu, esot jādomā cilvēkiem, kuriem ir pieeja šāda veida informācijai. Vienlaikus Tverijons atzina, ka tas ir arī politiskās izšķiršanās jautājums.
"Diemžēl valdības rīcība ir ļoti saraustīta, un tas ir tikai tāpēc, ka, lai cik tas nebūtu bēdīgi, valdība šodien nevar lepoties, ka tā ir saliedēts un vienots mehānisms. Valdība sastāv no atsevišķiem ministriem un pārstāvjiem, kur katrs nāk ar savu redzējumu, savām kaprīzēm un ultimātiem. Līdz ar to gan pats budžets, gan problēmu veidošanas risinājumi nāk kā kompromiss starp šo interešu pārstāvjiem, bet kopumā valsts redzējums un intereses paliek otrajā plānā," sacīja banku nozares pārstāvis.
Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti liecina, ka papildus nākamā gada valsts budžeta samazināšanai valdībā tiek apsvērta iespēja vēl vairāk palielināt nodokļu slogu, piemēram, līdz 15% palielināt nodokļa likmi ienākumiem no kapitāla, kā arī atteikties no attaisnojamiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem.
Dokumenti liecina, ka tiek vērtēta iespēja palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kapitālam no plānotajiem 10% līdz 15%.
Tāpat tiek piedāvāts IIN likmi palielināt līdz 26%, par vienu procentpunktu vairāk, nekā plānots iepriekš. Patlaban IIN likme ir 23%.
Tiek rosināts pazemināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 63 līdz 50 latiem mēnesī.
Kā arī tiek piedāvāts samazināt nodokļa atlaidi par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām no 85% līdz 25% no ziedotās summas.
Piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, īpašumiem ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu - 0,2%, bet ar vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības.
Rosināts piemērot nodokli arī dabasgāzei.
Pēc dokumentā pieejamiem aprēķiniem ar šīm papildu nodokļa izmaiņām ieņēmumi nākamā gada budžetā varētu sasniegt 59,57 miljonus latu.
Kā informēja Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, Finanšu ministrija, ņemot vērā iespējamo nepieciešamību veikt papildu 2010.gada budžeta projekta konsolidāciju, gatavo iespējamos priekšlikumus gan izdevumu samazināšanai, gan arī ieņēmumu palielināšanai.
Šie priekšlikumi tikšot iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā piektdien, 20.novembrī.