Degvielas cenai tālāku kritumu nesola

Ilze Šteinfelde schedule13.nov 2012

Benzīna cena mēneša laikā samazinājusies par aptuveni 7%, pēdējā laikā stabili turoties zem lata robežas. To, vai degvielas cenas lejupslīde Latvijā turpināsies vai arī autobraucējiem jāgatavojas benzīna un dīzeļdegvielas sadārdzinājumam, Neatkarīgās aptaujātie degvielas tirgotāji atturējās prognozēt.

Savukārt Ekonomikas ministrijas optimismam par degvielas iespējamo palētināšanos saistībā ar grozījumiem Enerģētikas likumā viņi nepievienojas.

Statoil Fuel&Retail Latvia sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Stūre Neatkarīgajai uzsvēra, ka iemesli degvielas mazumtirdzniecības cenu pēdējam kritumam ir samērā tradicionāli, proti, to ir ietekmējis degvielas produktu cenu kritums biržā. «Benzīna cena no oktobra sākuma ir samazinājusies par 168 ASV dolāriem par tonnu, dīzeļdegvielas cena no oktobra sākuma ir samazinājusies par 62 ASV dolāriem par tonnu. Savukārt degvielas cenu kritums pasaules biržā skaidrojams ar vasaras sezonas beigām un līdz ar to arī ar pieprasījuma samazinājumu, kā arī šobrīd nepastāv būtiski ierobežojumi degvielas produktu pašreizējā ražošanas kapacitātē, lai apmierinātu esošo pieprasījumu,» norāda I. Stūre.

Savukārt SIA VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš brīdināja, ka degvielas iepirkuma cenas pasaules biržās šobrīd sāk atkal palielināties. «Taču, tā kā ilgākā laika posmā tās ir svārstīgas, grūti prognozēt cenu attīstību nākotnē un to ietekmi uz Latviju. Lielā mērā degvielas cenām pasaulē vajadzētu mēreni samazināties, ņemot vērā ekonomikas recesiju daudzos ekonomiski svarīgos reģionos, bet tas nenotiek, ko var skaidrot ar dažādām spekulācijām biržās,» skaidro J. Riekstiņš.

Latvijā aptuveni pusi no degvielas cenas veido nodokļi, tajā skaitā akcīzes nodoklis, PVN, degvielas drošības rezervju nodeva. Ekonomikas ministrija ar grozījumiem Enerģētikas likumā cer samazināt drošības rezervju nodevas lielumu un līdz ar to arī padarīt degvielas cenu pircējiem draudzīgāku.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis uzskata, ka Saeimā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā radījuši vairākus priekšnosacījumus, lai degviela patērētājiem Latvijā kļūtu lētāka. Pamatojot veiktos likuma grozījumus, V. Ķirsis norāda, ka iepriekšējā Enerģētikas likuma 72. panta pirmās daļas redakcija noteica – piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi bija tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem. «Tādā veidā tika ierobežotas pārējo komersantu iespējas kļūt par pretendentiem šajos konkursos. Tajā skaitā arī dažādu starptautisku naftas fondu un citu finanšu institūciju, kurām ir atbilstoša kapacitāte un kuras jau iepriekš izrādījušas interesi par šiem konkursiem, pārstāvjiem,» stāsta V. Ķirsis, neslēpjot, ka galvenais grozījumu mērķis arī bijis atcelt šo normu, lai nodrošinātu Latviju ar pietiekamiem degvielas krājumiem par pieņemamu cenu.

Direktīva nosaka, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, jānodrošina sev degvielas rezerves 90 dienām – gadījumam, ja iestāsies tā sauktā X stunda. Šīs degvielas rezerves var uzglabāt dažādi. Piemēram, valsts pati var izveidot savu naftas bāzi un iepirkt tai rezerves degvielu, kā tas notiek Igaunijā. Vai arī vienoties ar degvielas tirgotājiem, ka tie šos naftas produktus uzglabās savās degvielas krātuvēs, kā to dara daudzas valstis, tajā skaitā Latvija. Galvenais nosacījums ir cits. Vismaz 25% no šīs degvielas ir jāglabā Latvijā, un atlikušo daudzumu drīkst glabāt Baltijas valstīs, Somijā un Dānijā. Citiem vārdiem sakot – valstīs, ar kurām noslēgts atbilstošs sadarbības līgums.

Taču lielākā problēma ir tā, ka Latvijā uz vietas nav pietiekamas glabāšanas jaudas kā, piemēram, Lietuvā (Mažeiķos), kur ir sava rūpnīca. Šobrīd Latvijai dīzeļdegvielas rezervju pietiek noteiktajām 90 dienām, bet benzīna rezerves uzkrātas tikai 79 dienām. Tas nozīmē, ka ir jāveic jauni iepirkumi, kuros līdz šim varēja piedalīties tikai uzņēmumi ar licenci naftas produktu tirgošanā un glabāšanā. Tiesa, pat arī tad valstij netika nodrošināts pietiekams rezervju daudzums.

Statoil Fuel&Retail Latvia pieļauj, ka izmaiņas Enerģētikas likumā varētu ietekmēt degvielas cenu, tomēr uzņēmuma speciālisti norāda, ka samazinājums varētu būt nebūtisks. Šobrīd degvielas rezervju nodeva veido 1,3 santīmus litrā, līdz ar to, pārskatot iepirkšanas nosacījumus, tas cenu varētu ietekmēt par santīma desmitdaļām.

Arī J. Riekstiņš šaubās, vai degvielas cenu būtiski ietekmēs tas, ka tiks mainīta naftas drošības rezervju izveides kārtība.

«Tas, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos varēs piedalīties arī nelicencēti nozares komersanti, visticamāk, neietekmēs degvielas cenu, jo cenu šai atmuitotajai akcīzes degvielai nosaka valsts. Respektīvi, cena var samazināties tikai tādā gadījumā, ja valsts nosaka zemāku nodokli, turklāt svarīgs ir arī samazinājuma apjoms,» uzsvēra J. Riekstiņš.

Analizējot Eiropas Komisijas datus par novembra sākuma degvielas cenām, gan ieskaitot nodokļus, gan bez tiem, Neatkarīgā secināja, ka nodokļu apjoms, kas tiek piemērots benzīnam, Latvijā ir devītais zemākais starp Eiropas Savienības valstīm. Visvairāk nodokļos nākas samaksāt autobraucējiem Lielbritānijā un Zviedrijā, jo šajā valstī nodokļu apjoms benzīna cenā ir tuvu 60%, savukārt vismazākais tas ir Kiprā – 43%. Tas gan nenozīmē, ka arī benzīna mazumtirdzniecības cena šajās valstīs attiecīgi ir visaugstākā un viszemākā. Novembra sākumā visdārgākais benzīns bija Nīderlandē (1,773 eiro/l jeb 1, 24 Ls/l), vislētākais – Rumānijā (1,253 eiro/litrā jeb 0,88 Ls/l), liecina Eiropas Komisijas rīcībā esošā informācija.

***

Debešķīgas degvielas cenas, bet...

Debešķīgi būtu pirkt degvielu par Baltkrievijas cenām ar Latvijas algām. Tomēr tas iespējams tikai epizodiski – vai nu, ja palaimējas, vai arī, ja ļoti, ļoti vajag, atsakoties no daudz kā cita. Piemēram, no piecām stundām dzīves, kas būtu jāpavada uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas vieglo automašīnu rindā tajā dienā pirms pāris nedēļām, kad Krievijas firmas Lukoil degvielas cenrādis tika nofotografēts Baltkrievijas pilsētā Molodečno. Tā bija auksta diena, kad piecās stundās nāktos izlietot tik daudz degvielas siltuma, t.i., dzīvības uzturēšanai šajā automašīnā, ka degvielas cenu starpības ieguvums izkūpētu gaisā šā vārda burtiskajā nozīmē. Droši vien naktīs vai kādos citos laika momentos, kas zināmi robežu šķērsošanas profesionāļiem, to iespējams izdarīt ātrāk un lētāk. Droši vien ir kaut kāds pamats nostāstiem, ka ieguvumi ir iespējami, dalot tos it kā ar Baltkrievijas, Krievijas un mūsu pašu muitniekiem un robežsargiem. Daudz kas ir kādreiz iespējams, taču Krievijas un Baltkrievijas muitas ūnija un Eiropas Savienība ir vienādi ieinteresētas uzturēt savu robežu tā, lai lēta degviela no Baltkrievijas netiktu izvesta un Lietuvā vai Latvijā netiktu ievesta. Varbūt vieglāk būtu Latvijas iedzīvotājiem pārcelties uz dzīvi Baltkrievijā, kur viena degvielas litra cenai apmēram atbilst viena Latvijas šprotu bundžiņas, 100 gramu sviesta vai 70 gramu cietās desas cena; ja vilina iespēja kļūt miljonāram reizi mēnesī, saņemot savu 1,2 miljonu rubeļu jeb 77 latu minimālo algu. Un tas ir patiešām garantēti, jo bezdarba Baltkrievijā praktiski nav.

Arnis KLUINIS

***

7500 rubeļi = 48,3 santīmi

6950 rubeļi = 44,7 santīmi

6750 rubeļi = 43,5 santīmi

7650 rubeļi = 49,2 santīmi

***

Degvielas cenas mazumtirdzniecībā (bez nodokļiem) ES novembra sākumā, eiro/l

Austrija 0,653 0,745

Beļģija 0,691 0,804

Bulgārija 0,684 0,731

Čehija 0,705 0,782