Fiziskās personas sargās no agresīvas parādu piedziņas

Saeimas deputāti šodien trešajā un galīgajā lasījumā apstiprināja "Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu", kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības.

No nākamā gada 1.februāra paredzēts ieviest parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu, un no 2013.gada 1.maija parāda atguvējs savus pakalpojumus varēs sniegt tikai tad, ja būs saņēmis Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālu atļauju. Valsts nodeva par licences izsniegšanu paredzēta 2500 latu apmērā, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reize trīs gados, - 1000 latu apmērā.

Likums paredz detalizēti regulēt pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Saskaņā ar likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija.

Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.

Tāpat likums nosaka, ka parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs var veidot parādvēstures datubāzi ar informāciju par personas parādiem, kuru tas kreditora uzdevumā atgūst vai ir atguvis. Tādējādi ar parādnieka sniegtu piekrišanu trešās personas būs tiesīgas saņemt parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju, lai varētu novērtēt personas spēju izpildīt maksājumu saistības.

Informācija parādvēstures datubāzē tiks glabāta trīs gadus no parāda atmaksas dienas, saistību izpildes dzēšanas dienas vai, ja parāds netiek samaksāts, līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. Likumprojekts arī nosaka, kāda informācija un pie kādiem nosacījumiem var tikt iekļauta šajās datubāzēs.

Pants, kas regulē licences saņemšanas kārtību parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai, stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī, un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem licence būs jāiegūst līdz 2013.gada 1.maijam.

Normatīvajā aktā arī būs noteikts, ka "likums neskar kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai parādnieka tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā. Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskata tiesa vai šķīrējtiesa", liecina likumdošanas datubāzē publicētā informācija.

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un kreditoram, kas būs saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, būs tiesības iegūt atsevišķas ziņas par parādnieku no Iedzīvotāju reģistra. Kreditors varēs iegūt informāciju par parādnieka deklarēto dzīvesvietu un apstiprinājumu par parādnieka nāvi.

Vienlaikus Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz papildināt likumu ar jaunu valsts nodevu objektu - nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam parāda atgūšanai un tās pārreģistrāciju.