Uzņēmēji cer uz ekonomisko patriotismu

Ar šokējošu saukli, ka Latvija tiek okupēta ar pašu ziņu, vakar sākās Latvijas ražotāju informatīvā kampaņa Nepērc svešu. Tās veidotāji aicina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties Latvijā gatavotas preces, savukārt ierēdņus izvērtēt, vai iepirkuma konkursā par santīma desmitdaļu lētāka importa prece tiešām valstij ir izdevīgāka nekā pašmāju produkts.

Lobiju asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits uzsver, ka Nepērc svešu nav kampaņa. Tā ir kustība, kas līdz gada beigām cer pāraugt oficiālā biedrībā. Šobrīd šajā kustībā ir iesaistījušies Lāči, Karavela, Zemitāni, Mūsmāju dārzeņi, Latvijas piens, Rēzeknes gaļas kombināts, Zilā lagūna, Vecsiljāņi, Tērvete, Užavas alus, Vinnis, Valmiermuižas alus, Livonia, Bauskas alus, Jelgavas dzirnavas, Brālis, Piebalgas alus, Rīgas vagonu rūpnīca.

Šie uzņēmumi apvienoja spēkus, lai izveidotu pirmo Nepērc svešu kampaņu. D. Šmits atzina, ka tā izmaksājusi 15 000 latu un to pilnībā seguši paši uzņēmumi.

Visvairāk uzņēmēji bija sašutuši par to, ka valsts iepirkumos bieži priekšroka tiek dota importa preču piegādātājam, lai gan cenas starpība ir tikai santīma desmitdaļa. Par to bija sašutusi arī Mūsmāju dārzeņu vadītāja Edīte Strazdiņa, kura Neatkarīgajai atklāja, ka arī augļu un dārzeņu sektorā šādi gadījumi ir bijuši ļoti daudz. E. Strazdiņa ir gandarīta, ka Zemkopības ministrija sadzirdējusi zemniekus un vietējos ražotājus un šobrīd tiek izstrādāts noteikumu projekts iepirkumiem. Par pozitīvu piemēru viņa minēja programmu Skolas auglis, kas nosaka, ka produktu no ražošanas un iesaiņošanas vietas līdz skolēniem nedrīkst transportēt tālāk par 300 kilometriem. Tas ļauj piegādāt skolām svaigus un lielākoties vietējos produktus.

Savukārt Karavelas direktors Andris Bite aicināja ierēdņus apdomāt un izvērtēt, vai necilais ietaupījums, ko dod importa preču iepirkšana par nedaudz zemāku cenu, gala rezultātā valstij ir izdevīgāks nekā iepirkums no pašmāju uzņēmēja. Pēc viņa aprēķiniem, valsts iegūst nesalīdzināmi vairāk, iegādājoties preces no vietējiem uzņēmumiem, jo tas nodrošina gan darba vietas, gan papildina valsts kasi nodokļu veidā. Arī Rīgas vagonu rūpnīcas līdzīpašnieks Aivars Ločmelis ir pārliecināts, ka ieguvumu ir vairāk nekā zaudējums cenas starpības dēļ. Turklāt, dodot iespēju attīstīties vienam uzņēmumam, tiek stimulēta arī uzņēmējdarbība kopumā, jo, piemēram, būvējot jaunus vagonus, nepieciešami arī citu uzņēmumu ražojumi, tajā skaitā vietējie.

Ekonomika

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieaudzis par 3,8%. Kā samazināt pārtikas cenas? Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe un Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs TV24 atzina, ka nav jāizgudro jauns velosipēds – Eiropā pastāv un darbojas samazinātais PVN pārtikai. Latvijā par to tiek runāts gadiem, bet lēmums tā arī nav pieņemts.

Svarīgākais