Latvijā 65,4% iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos; ES vidējais rādītājs - 41,8%

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir vidēji vairāk mājsaimniecību, kas dzīvo dzīvokļu namos, turklāt no Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk dzīvokļos mītošu iedzīvotāju - 65,4%, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību apskats.

Savukārt vismazāk dzīvokļos mītošo ir Lietuvā - 57%. Tomēr arī Lietuvas rādītājs būtiski pārsniedz ES vidējo rādītāju - 41,8%.

Visās Baltijas valstīs ir vērojama mērena tendence pārcelties no daudzdzīvokļu mājokļiem uz privātmājām, tomēr daudzdzīvokļu namos dzīvojošo skaits ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju.

Lai gan Baltijas valstīs mājsaimniecībām pēdējos gados izdevies palielināt savu apdzīvojamo platību, tā joprojām ir mazāka nekā Rietumeiropā, kur vidējais rādītājs veido aptuveni 40 kvadrātmetrus uz vienu cilvēku. Igaunijā šis rādītājs sasniedz 30 kvadrātmetrus, bet Latvijā un Lietuvā - 27 kvadrātmetrus uz vienu cilvēku.

Lai uzlabotu dzīvošanas apstākļus - pārceltos no dzīvokļiem uz privātmājām un palielinātu apdzīvojamo platību, mājsaimniecībām visās Baltijas valstīs noteikti ir vairāk jāiegulda mājokļos, norāda "SEB bankas" Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Messima.

Investīciju rādītājs, kas uzrāda ienākumu apjomu, kas tiek ieguldīts dzīvošanai paredzētā nekustamā īpašumā, Latvijā un Lietuvā ir bijis ievērojami zemāks nekā vidēji ES - 2010.gadā tas bija attiecīgi 3,8% un 3,5%, kamēr ES tas bija vidēji 8,3%. Igaunijā investīciju rādītājs ekonomiskās izaugsmes laikā pārsniedza ES vidējo rādītāju, 2006.gadā sasniedzot 17,6%. Bet, sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, tas nokritās nedaudz zem ES vidējā rādītāja. Latvijā šis rādītājs sasniedza augstāko virsotni 2007.gadā - 8,2%, bet Lietuvā - 2008.gadā ar 6,2%.

SEB Baltijas mājsaimniecību apskats liecina, ka Igaunijā un Latvijā 97%, bet Lietuvā 89% no visiem mājokļiem pieder privātajam sektoram, tas ir, galvenokārt mājsaimniecībām. Savukārt ES valstīs vidējais rādītājs ir tikai 71%.

Ekonomika

Lai gan finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem. Turklāt no uzņēmumiem izkrāptās summas ir ievērojami lielākas. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs.

Svarīgākais