Valsts budžets jāmazina vēl par 60 miljoniem latu; apsver iespēju paaugstināt nodokļus [papildināts]

Nākamā gada valsts budžeta izdevumi jāsamazina vēl par 55-60 miljoniem latu, žurnālistus pēc koalīcijas partiju kopsēdes informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Premjers atzina, ka līdz šīs nedēļas beigām partijas meklēs iespēju atrast minēto summu un, visticamāk, var nākties paaugstināt nodokļus.

Koalīcijas partijām savs viedoklis par nodokļu celšanu jāformulē līdz ārkārtas koalīcijas sēdei, kas notiks piektdien, 20.novembrī.

Kā žurnālistiem teica Tautas partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis, tiekot apsvērta iespēja paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī noteikt nodokli dabasgāzei. Dabasgāzes nodoklis gan neattiektos uz šo apkures sezonu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, tiekot apsvērta iespēja paaugstināt IIN no nākamgad plānotajiem 25% uz 26%. Tāpat tiek apsvērta iespēja samazināt neapliekamo minimumu.

Kā iepriekš laikrakstam "Dienas Bizness" atzinuši aptaujātie uzņēmēji, komentējot "Sabiedrība citai politikai" līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010.gada budžetam, jauns dabasgāzes nodoklis vissmagāk skartu Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt pieci lati par 1000 dabasgāzes kubikmetriem.

Ņemot vērā AS "Latvijas Gāze" (LG) prognozētos dabasgāzes pārdošanas apjomus, kas veido 1,45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7,3 miljoni latu, aplēsis deputāts. Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots.

"Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu no 21% līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie pieci lati uz 1000 kubikmetriem vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta," laikrakstam sacīja Latvijas Biomasas asociācijas "LatBIONrg" valdes loceklis Didzis Palejs.

"Protams, nodokļa piemērošana dabasgāzei atstās iespaidu gan uz elektroenerģijas, gan siltuma ražošanas pašizmaksu arī "Latvenergo" Rīgas termoelektrostacijās. Taču - daudzkārt sāpīgāks sitiens tas būtu pašvaldību siltumcentrālēm," uzskata AS "Latvenergo" Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis.

Arī "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons jau iepriekš paudis viedokli, ka šis ir vēl viens nodoklis, kas vissmagāk skars tieši Latvijas ražotājus, kuri izmanto dabasgāzi. "Vispār enerģētikas nodokļu jomā Latvijas politiķiem ir lielas perspektīvas, jo šīs jomas nodokļi vēl Latvijā ir minimāli. Turklāt Latvijas iedzīvotājs ir ļoti izturīgs, viņam enerģētikas izmaksu "sāpju robeža" vēl ir ļoti, ļoti tālu," ironizēja Miķelsons.

Štokenbergs noraida šīs nodokļa idejas iespaidu uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju: "Pēc Ignalinas slēgšanas, Rīgas TEC elektroenerģiju iespējams saražot krietni izdevīgāk nekā Lietuvā. Taču īstenībā nekādām cenu izmaiņām nebūtu jābūt vispār - pašlaik LG lielajiem patērētājiem tirgo dabasgāzi par 125 latiem par 1000 kubikmetriem, gada beigās prognozētais cenas kritums ir 120 lati, līdz ar to piecu latu akcīzes nodoklis ir tikai tā starpība starp pašreizējo cenu."

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs politiķa priekšlikumu vērtē kā dīvainu, ņemot vērā, ka pirms brīža vēl Saeimā diskutēts, ko darīt ar to iedzīvotāju parādiem, kas jau tagad nespēj maksāt. Šāds priekšlikums apkures sezonas vidū un krīzes laikā ir pilnīgi negaidīts.

Žīgurs gan atzīst, ka akcīzes nodokļa efekts minētajā apmērā nešķiet ļoti nozīmīgs - tie būtu papildu 3%, ko uzņēmums maksā par dabasgāzi.

"To, ko mēs cenšamies tagad ar tarifiem mazināt, valsts atkal cenšas pacelt atpakaļ ar jauniem nodokļiem," sašutis bija SIA "Valmieras siltums" valdes priekšsēdētājs Pēteris Streļčs, piebilstot, ka, paaugstinoties siltuma ražotāju izmaksām, neizbēgami būs jāpaaugstina tarifs.

"Tas ir pilnībā politisks lēmums," jauno ideju komentēja LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, piebilstot, ka trūkstot vēl vienīgi nodokļa par elpoto gaisu. Viņa vadītā uzņēmuma preses sekretārs Vinsents Makaris norādīja, ka jebkurā gadījumā visas papildu radītās dabasgāzes izmaksas vistiešāk attieksies vispirms uz gāzes patērētājiem.

"Valsts budžeta papildināšanas doma pati par sevi ir laba. Taču būtībā jau te nav runa par tiem papildu pieciem latiem, ko jau vēl varētu arī samaksāt. Runa ir par LG kopējo cenu politiku. Vismaz mēs jau pašlaik esam realizējuši vienu pilotprojektu ar sašķidrināto gāzi. Ja parastā dabasgāze kļūs pārāk dārga, mēs to vienkārši nelietosim," laikrakstam atzina AS "Valmieras stikla šķiedra" prezidents Andris Brutāns.

Laikraksts "Diena" raksta, ka, ja Štokenberga priekšlikums gūs atbalstu, mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdienu gatavošanai, pieaugums varētu būt neliels - 38 santīmi gadā, bet tām, kuras dabasgāzi izmanto arī apkurei, jārēķinās ar izmaksu pieaugumu 12,95 latu apmērā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace norādīja, ka par akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei Finanšu ministrija pašlaik gatavo informatīvo ziņojumu, kas tiks sniegts valdībā. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm akcīze dabasgāzei jāievieš, vēlākais, 2014.gadā, taču to iespējams darīt arī ātrāk. Šāds nodoklis jau no 2008.gada ir ieviests arī Igaunijā, kur tas pašlaik ir 23,5 eiro (16,45 lati) par 1000 kubikmetriem.

Kā ziņots, starptautiskajiem aizdevējiem ir pretenzijas par vairākām 2010.gada budžeta projekta pozīcijām kopumā 150-200 miljonu latu apmērā, aģentūrai LETA apstiprināja kāds koalīcijas partiju politiķis, kurš piedalās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Starptautiskie aizdevēji pauž bažas, ka budžeta izdevumi tiek nevis samazināti, bet gan pārlikti no gada uz gadu, kā, piemēram, tas noticis ar tēriņiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, kuras būvniecības termiņš tiek pagarināts.

Patlaban budžeta paketē iekļautie likumprojekti arī paredz, ka samazinājums pabalstiem, kas pārsniedz 350 latus, tiek noteikts uz diviem gadiem, bet, visticamāk, nāksies noteikt, ka šāds samazinājums būs beztermiņa, aģentūrai LETA skaidroja politiķis.

Ar starptautiskajiem aizdevējiem arī pagaidām ir panākta vienošanās, ka Latvija neievieš progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Taču, iespējams, progresīvais ieņēmumu nodoklis varētu tikt piemērots lielo uzņēmumu dividendēm, lai uzņēmumi neizņemtu peļņu, bet ieguldītu to uzņēmuma attīstībā.

Minētās normas ieviešana skartu Latvijā esošos telekomunikāciju uzņēmumus, kuri, visticamāk, no mūsu tirgus neaizietu, žurnālistiem skaidroja Krauklis.

Krauklis arī atzina, ka šis ir gadījums, kad nevar teikt, ka partija neatbalstīs nodokļu paaugstināšanu, taču vispirms esot jācenšas vēlreiz pārliecināties, vai ir izsmeltas visas iespējas samazināt izdevumus. Iespējams, šis arī esot gadījums, kad vajadzētu īstenot funkciju auditu valsts pārvaldē.