Datu nesēju nodevā iekasēs trīstik

Neatkarīgi no tā, vai tukšais disks tiek izmantots privātām vajadzībām vai tajā tiek iekopēts ar autortiesībām aizsargāts darbs, Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem par to lietošanu ir jāsamaksā nodeva. Pēc nedēļas nodeva tiks iekasēta arī par USB zibatmiņām un datoriem, kas nozīmē, ka, visticamāk, veikalos šīs preces kļūs nedaudz dārgākas.

Valdības aizvakar apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka no 1. novembra datu nesēju atlīdzība tiks piemērota arī USB zibatmiņām un datoriem, savukārt par audiokasetēm, videokasetēm, minidiskiem, kā arī videomagnetofoniem, audiomagnetofoniem, televizoriem ar ieraksta funkciju un citām iekārtām tā nebūs jāmaksā. Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji vakar vēl nevarēja precīzi pateikt, par kādu summu sadārdzināsies datori un USB zibatmiņas un vai daļa iekārtu paliks lētākas, jo par tām nodeva nebūs jāmaksā, jo ziņa par jaunā nodevas aprēķināšanas kārtību viņus pārsteigusi nesagatavotus.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš Neatkarīgajai atzina, ka lielāka skaidrība varētu būt nākamnedēļ, kad uzņēmums būs ticies ar piegādātājiem. Tāpēc šobrīd nav iespējams precīzi pateikt, kādas 1. novembrī gaidāmas cenu izmaiņas datu nesējiem un iekārtām.

Nodevā pusmiljons latu

Kultūras ministrija (KM) ir pārliecināta, ka Ministru kabineta apstiprinātā datu nesēju atlīdzība ir samērīga un atbilst sabiedrības interesēm. Pēc KM aplēsēm, 2011. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji ir samaksājis vienu santīmu mēnesī, savukārt vairāki tūkstoši Latvijas autoru ir kopumā saņēmuši datu nesēju atlīdzībā iekasētos 160 000 latu. Pretējās domās ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), kura uzskata, ka jaunais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmēs Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgākā situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem. Pēc LIKTA aplēsēm, gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas ir trīs reizes vairāk par AKKA/LAA 2011. gadā iekasēto atlīdzību summu.

Saskaņā ar AKAA/LAA Neatkarīgajai sniegto informāciju pērn datu nesēju nodevā ieņemti 144 849 lati, kas ir par pieciem procentiem mazāk nekā 2010. gadā.

«Nav sagaidāms, ka iekasētā atlīdzība būs adekvāta, jo Latvijas nesēju atlīdzība uz pārējo Eiropas valstu autoratlīdzības fona tagad būs viena no mazākajām un nenodrošinās taisnīgu atlīdzību par autoru tiesību ierobežojumu. Pieņemtais saraksts tuvākajā nākotnē ir pārskatāms, ņemot vērā nesēju iekļaušanai sarakstā skaidri noteiktus kritērijus. Nesēju atlīdzība ir taisnīga atlīdzība autoriem un citiem tiesību īpašniekiem par to, ka viņu ekskluzīvās tiesības atļaut vai neatļaut savu darbu izmantošanu, kā arī noteikt atlīdzību katram darbu izmantojuma veidam un reizei ir ierobežotas attiecībā uz šo darbu reproducēšanu (kopēšanu) personiskām vajadzībām, ar likumu atļaujot kopēt aizsargātos darbus bez tiesību īpašnieku atļaujas, » Neatkarīgajai uzsvēra AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.

Legāli kopē 13%

Kultūras ministrijas augustā veiktais pētījums par autordarbu kopēšanu un ierakstīšanu atklāj, ka legāli iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai šogad ir veikuši tikai 13% iedzīvotāju. LIKTA norāda, ka līdz ar to pašlaik veidojas situācija, ka katrai mājsaimniecībai gadā būs jāsamaksā vairāk nekā 50 santīmu tikai tādēļ, ka 13% iedzīvotāju veic kādu legālu darbu kopēšanu. LIKTA uzskata, ka datu nesēju un iekārtu atlīdzības kopējais apmērs ir jāsamazina atbilstoši reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām.

Savukārt KM uzsver, ka informācijas sabiedrība nevarēs balstīties vienīgi uz iekārtām un tehnoloģijām, jo bez autoru radītā satura to pastāvēšanas jēga būtu ievērojami mazāka. Bieži vien tieši tāpēc, ka modernās tehnoloģijas ļauj datorlietotājiem atskaņot, atveidot un lietot noteiktu saturu, tostarp autoru radītos darbus, šīs iekārtas tiekot pirktas un izmantotas.

Aicina atcelt nodevu

LIKTA jau iepriekš aicinājusi pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. LIKTA uzsver, ka no informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozares viedokļa valdības lēmums atbalstīt MK noteikumu grozījumus un piemērot nesēju atlīdzību ne tikai USB zibatmiņām, CD un DVD diskiem, bet ieviest arī fiksēto nodevu datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetdatoriem, nav atbalstāms. Turklāt steidzami nepieciešams sakārtot profesionālo lietotāju jomu un mazināt tajā esošo birokrātisko slogu. Pašlaik noteikumi paredz lietotāju pienākumu reizi mēnesī iesniegt AKKA/LAA detalizētus pārskatus. MK sēdes protokollēmumā ir norādīts, ka priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai ir jāiesniedz tuvāko sešu mēnešu laikā. Ņemot vērā pašreiz izveidojušos situāciju, kur nesēju atlīdzība jāmaksā arī juridiskai personai, kas materiālo nesēju vai iekārtu izmanto parastās komercdarbības ietvaros, tādējādi nodrošinot tiesību īpašnieku netaisnu iedzīvošanos uz juridisko personu rēķina, LIKTA aicina nekavēties un steidzami izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā samazināt šobrīd klaji birokrātisko procesu.

***

VIEDOKĻI

Signe Bāliņa, LIKTA prezidente:

– Vēlos vēl uzsvērt, ka saistībā ar grozījumiem datu nesēju nodevas aprēķināšanas kartīb šobrīd ir steidzami jārisina arī profesionālo lietotāju jomas sakārtošanas jautājumi. No AKKA/LAA mājaslapā pieejamās informācijas izriet, ka pašlaik profesionālo lietotāju reģistrā ir reģistrēts tikai 141 profesionālais lietotājs. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka ir nepieciešams maksimāli ātri samazināt administratīvo slogu tiem komersantiem, valsts pārvaldes iestādēm, skolām un citām institūcijām, kas tukšos nesējus un iekārtas izmanto nevis privātām vajadzībām, bet gan savā profesionālajā darbībā.

Žaneta JaunzemeGrende, kultūras ministre:

– Uzskatu, ka argumenti par it kā pārmērīgo datu nesēju atlīdzības apmēru ir nepamatoti. Viens santīms mēnesī nav liela atlīdzība par latviešu mūziku un citiem autordarbiem, tā neapdraud mūsu maciņus un informācijas sabiedrības attīstību. Esmu pārliecināta, ka liela daļa mūsu sabiedrības būtu gatavi maksāt šo summu par kultūras vērtību radīšanu un tās pieejamības nodrošināšanu, ja zinātu, ka nesēju atlīdzība nonāk Latvijas autoriem.