Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) gatavojas savai 14. gadskārtējai konferencei, kurā spriedīs par elektronisko identitāti.
Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents un LIKTA viceprezidents Juris Binde intervijā Neatkarīgajai atklāj paradoksu – no vienas puses, Latviju interneta infrastruktūras nodrošināšanas ziņā var uzskatīt par attīstītu valsti, bet, no otras, tās iedzīvotājiem nereti nākas kalpot par pastniekiem starp valsts iestādēm, lai nogādātu informāciju no vienas datu bāzes līdz otrai.
– Evaldība, ekomercija, epārvalde Latvijā – vai tas ir vēlamā uzdošanu par esošo vai reāla iespēja Latvijas iedzīvotājiem piedalīties valsts pārvaldes un ekonomikas procesos?
– Lai varētu aktīvi un mērķtiecīgi darboties elektroniskajā vidē, vajadzīgas vairākas komponentes. Pirmkārt, nepieciešama pati elektroniskā vide kā telekomunikāciju infrastruktūra, otrkārt, aplikācijas jeb saturs, ko izmantot, treškārt, identifikācijas, autentifikācijas, autorizācijas jautājumi un visbeidzot –apmācība, lai lietotāji prastu rīkoties evidē. Būtībā šīs četras komponentes ir galvenās, kas ir vajadzīgas sekmīgai evides darbībai. Ja runājam par infrastruktūru un komunikāciju vidi, tad kopumā šī situācija Latvijā ir samērā laba, pārklājums gan mobilo, gan fiksēto komunikāciju jomā aptver praktiski visu valsts teritoriju. Arī pārraides ātrumi ir pilnīgi pieņemami to apjomu pārraidīšanai, ko piedāvā epakalpojumi. Tātad no šāda viedokļa Latviju varam uzskatīt par attīstītu valsti. Ja runājam par aplikācijām un saturu, atbilde šeit nav tik viennozīmīga. Ir virkne valsts iestāžu un pašvaldību, kuru interneta vietnes ir samērā labas. Kā pozitīvu piemēru varētu minēt Rīgas pašvaldību, jo rīdziniekiem ar Rīgas domes mājaslapas palīdzību iespējams atrisināt virkni jautājumu, piemēram, iespēja reģistrēt bērnu pirmsskolas mācību iestādes rindā, iesniegt rēķinus elektroniski, deklarēt dzīvesvietu un tamlīdzīgi.
Tajā pašā laikā viena no problemātiskajam lietām šajā jomā Latvijā ir mijiedarbība starp dažādām valsts un pašvaldības iestādēm, jo daudzos gadījumos cilvēks kļūst par pastnieku starp dažādām institūcijām, lai izziņu, kas ir pieejama vienā valsts datu bāzē, nogādātu uz kādu citu datu bāzi. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Tieši tāpēc nozīmīga ir personas identifikācija, autorizācija un autentifikācija. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija savā konferencē, kas norisināsies 30. novembrī, īpašu uzmanību pievērsīs šiem jautājumiem.
– Vai tas nozīmē, ka Latvijā ir lielas problēmas ar iespēju autorizēties vai autentificēties elektronisko pakalpojumu saņemšanai?
– Nē, tā nav, jo īpaši ņemot vērā faktu, cik daudz cilvēku lieto internetbankas un nepieciešamības gadījumā tās izmanto, lai autorizētos. Cita lieta, ka ne visas valsts iestādes akceptē iedzīvotāju un uzņēmumu iesniegtos dokumentus, kas ir parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Jāsaka gan, ka nav jau tik vienkārši uzreiz pārcelties evidē, jo nevar automātiski visu, kas līdz šim tiek rakstīts vai saglabāts papīra formātā, turpmāk darīt tikai elektroniskā vidē. Ir jāmaina virkne normatīvo aktu, kas leģitimizē informācijas apmaiņu, norēķinus elektroniskā vidē un tamlīdzīgi.
– Vai straujā eattīstība nerada bažas par drošību?
– Internets ir publiska vide, kurā nevajadzētu savus datus publiskot. Neviens taču neatstāj pasi tramvaja pieturā. Bet tajā pašā laikā daļa interneta lietotāju ir gatavi savus pases datus, personas kodus un bankas rekvizītus ievadīt jebkurā vietnē, kura vien to prasa. Tā ir zināmā mērā pašu cilvēku bezrūpība vai bezatbildība. Vienkārši jāatceras, ka internetā ir jāuzvedas kā jebkurā publiskā vidē – jāievēro zināmi noteikumi, arī drošības noteikumi. Ja tas tiek izdarīts, interneta vidi var uzskatīt par relatīvi drošu.
Tomēr jāatzīst – pat neraugoties uz to, ka tiek izstrādāti dažādi drošības kodi un atslēgas, neatšifrējami tie nav. Jautājums tikai, cik atšifrēšana prasa resursus un laiku. Daudzos gadījumos, ja koda atslēga ir pietiekami sarežģīta, tā atšifrēšana prasa tik ilgu laiku, ka tas jau kļūst neaktuāli. Vairākumā gadījumu datu noplūdē ir vainojams tieši cilvēciskais faktors. Tāpēc ļoti būtiska ir lietotāju izglītošana, arī apmācība drošības jautājumos, jo ir vairākas elementāras lietas, kuras ievērojot būtiski palielinās visas sistēmas drošība.
– Vasarā arī LIKTA izstrādāja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares prioritāšu hartu, kurā pausta apņemšanās palīdzēt sabiedrībai būt inovatīvai, tehnoloģiski izglītotai un attīstītai. Kādā veidā šī palīdzība tiks realizēta?
– LIKTA arī agrāk ir pievērsusi lielu uzmanību lietotāju apmācībai, piemēram, jau vairākus gadus tiek īstenots projekts Latvija@pasaule. Savukārt projekts einclusion palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo viņiem elektroniskā vide ir ļoti nozīmīga. Tā ļauj ieļauties sabiedrībā un risināt problēmas, atrodoties savā dzīvesvietā. Tāpat arī uzņēmumi ir organizējuši vai atbalstījuši dažādus kursus, kuri ļauj iedzīvotajiem kļūt zinošākiem evidē.
– LMT jau vairākus gadus sadarbojas ar citu valstu mobilo skaru operatoriem mobilo tehnoloģiju tendenču pētījumā, kurā tiek apkopota informācija par situāciju Baltijas un ziemeļu reģiona valstīs. Vai šajos pētījumos iegūtie secinājumi arī palīdz evides attīstībā?
– Viedtālrunis ir daudz vairāk nekā tikai telefons. Tas pēc būtības ir jaudīgs mini dators, no kura var piezvanīt. Tehnoloģiju tendenču pētījumi parāda, ka viedtālruņu izmantojamība pasaulē pieaug, turklāt ne tikai kā interneta lietošana, bet arī kā speciālu aplikāciju izmantošana, kas dod iespēju ar mazāku datu pārraides apjomu iegūt nepieciešamo informāciju. Viens no piemēriem, kā šādas aplikācijas darbojas, ir sabiedriskā transporta saraksts. Agrāk pasažieris gaidīja pieturā, cerot, ka drīzumā nāks autobuss, tagad autobusa kustības sarakstu var apskatīties telefonā. Tāpat šobrīd iespējams reģistrēties lidojumam, iekāpšanas biļeti saņemot mobilajā telefonā. Arī lidostā Rīga testa režīmā sākuši darboties elektroniskie drošības vārti, kas ļauj nolasīt gan drukātās iekāpšanas kartes, gan iekāpšanas karti no mobilā tālruņa, ja šādu pakalpojumu nodrošina aviokompānija. Augstas izšķirtspējas fotokamera telefonā jau ir norma, nevis izņēmums. Viedtālruņu priekšrocību uzskaitījumu varētu vēl turpināt un turpināt.
Lai palīdzētu lietotājiem apgūt un novērtēt, kādas priekšrocības dod viedtālrunis, arī LMT organizēja apmācības. Tas lika mainīt domas daudziem cilvēkiem, kuri līdz tam uzskatīja, ka viedtālrunis viņiem nav nepieciešams.
– Vai elektroniskā vide, kas tomēr ir bezpersoniska, spēj pilnībā aizstāt indivīda saskarsmi ar valsts institūcijām vai uzņēmumiem?
– Viss ir atkarīgs no tā, kādi jautājumi ir kārtojami. Ja tās ir formālas lietas, piemēram, jāiesniedz kāda izziņa vai jāsaņem kaut kāda informācija, bieži vien nekas vairāk kā dokumentu apmaiņa nav nepieciešama. Ņemot vērā to, ka biznesā laiks ir nauda, evide taupa gan laiku, gan resursus. Taču, ja runājam par attiecībām ar klientiem un biznesu kā tādu, tad bez cilvēciskā faktora un sarunām, protams, iztikt nevar. Dokumentu apmaiņa un biznesa attīstība ir divas atšķirīgas lietas.
– Vai arī LMT klienti – uzņēmēji un privātpersonas – darījumiem vai saskarsmei ar uzņēmumu var izmantot evidi?
– Jā, ir vesela virkne procesu, kurus LMT klienti var realizēt, izmantojot interneta vietni manslmt.lv un ar to saistītās vietnes, un lielāka daļa LMT klientu šo iespēju arī izmanto. Piemēram, mūsu jaunākais pakalpojums Brīvība, kurā par fiksētu maksu var runāt neierobežotu laiku, ir iemantojis milzīgu popularitāti. Pašlaik šim tarifu plānam ir pievienojušies 140 000 lietotāju, un tas ir bijis, pateicoties ne tikai izdevīgajam piedāvājumam, bet arī tam, ka pārslēgšanos no viena tarifu plāna uz otru var veikt ar vienas īsziņas palīdzību. Evides nozīme mobilo sakaru nozarē ar katru gadu palielinās. Mūsdienās pat jaunu telefona SIM karti iespējams pasūtīt elektroniski un saņemt ar kurjera palīdzību, un vairākiem LMT klientiem šis pakalpojums ļāvis ietaupīt laiku.
Taču tas nenozīmē, LMT klientu centrus apmeklētu maz cilvēku. Ir vairākas lietas, kurās nepieciešama klienta klātbūtne vai arī lietotāji paši vēlas apspriest atsevišķus jautājumus klātienē.
– Kāpēc LMT ir svarīgi atbalstīt LIKTA ikgadējo konferenci?
– LMT ir viens no tehnoloģiju līderiem Latvijā, un LIKTA konference ir vistiešākajā veidā saistīta ar progresīvo tehnoloģiju ieviešanu un visu to vidi, kura ir nepieciešama, lai šīs tehnoloģijas varētu maksimāli efektīvi izmantot. Šogad lielākoties spriedīsim par elektroniskās identitātes jautājumiem, drošību internetā, mobilajām aplikācijām, mobilajiem kodiem, kas dod iespēju nodrošināt autorizētu piekļuvi jebkurā vietā, arī no ārzemēm. Domāju, ka šī konference būs ļoti saistoša, ar interesantām diskusijām, kas ļaus mums atrast jaunākos risinājumus dažādās šīs nozares jomās.
– Epakalpojumu nodrošinātāji un evides veidotāji gaida arī Platīna peles balvas pasniegšanu, jo intriga saglabājas, kas šogad būs bijis labākais šajā jomā. Turklāt šogad tiks nominēts arī eskolotājs.
– Skolotāja kompetence ir svarīga ne tikai izglītības iestādē. Eskolotājs ir svarīgs arī pieaugušajiem, jo lielākoties ir tā, ka bērni labāk par saviem vecākiem, pat nerunājot par vecvecākiem, orientējas interneta pasaulē. Savukārt skolās vairāk uzmanības jāpievērš drošības jautājumiem elektroniskajā vidē. Nominācijai labākais eskolotājs, kā arī epārvalde, epakalpojumi, ebiznesa risinājumi un pakalpojumi uzņēmumiem LIKTA pieteikumus šai balvai gaida līdz 26. oktobrim.