Lidostā "Rīga" priekšnieku maina ar lieku troksni
Satiksmes ministrs Aivis Ronis ir pacenties, lai lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Arņa Luhses nomaiņa ar valdes locekli Aldi Mūrnieku piesaistītu iespējami lielāku uzmanību.
Satiksmes ministrija (SM) piektdien realizēja nedēļu iepriekš solīto A. Luhses atlaišanu. Savu bijušo amatu viņš ieguva 2010. gada 15. decembrī, kad SM nomainīja ne vien viņa priekšteci Krišjāni Peteru, bet visu Rīgas valdi. «Šāds lēmums pieņemts, jo lidostā jāstrādā cilvēkiem, kuri spēj nodrošināt saimniecisku uzņēmuma darbību,» formulēja SM toreiz. Tā lidostas valdē parādījās Aldis Mūrnieks, Andis Damlics un Verners Lūsis, no kuriem abi pirmie savus amatus saglabāja arī vēlākās pārgrozībās, līdz A. Mūrnieks ieguva paaugstinājumu vismaz uz laiku.
Šoreiz SM pārmetumi lidostas vadībai tika koncentrēti tikai uz valdes priekšsēdētāju. Pēc atbrīvošanas no darba A. Luhse stāstīja, ka «esmu atbrīvots no amata, pamatojoties uz SM neuzticības izteikšanu, līdz ar to esmu bez tiesībām ieņemt jebkādus amatus valsts uzņēmumos satiksmes jomā, kā arī bez tiesībām saņemt jebkādas kompensācijas». Tas atbilst tagadējam Latvijas valdības vai tās aktīvāko ministru darba stilam. Mazliet vairāk nekā pirms mēneša ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atlaida visu Privatizācijas aģentūras valdi par uzticības zaudēšanu.
A. Luhse atvadījās no amata ar vēlējumu, lai lidosta tiktu privatizēta un tādējādi atbrīvota no plēšanās starp partijām, kas dala varu. Viņš arī paguva kritizēt valdības centienus piešķirt sev arī formāla valsts iepirkumu uzrauga statusu, kas tikai sarežģīs valsts uzņēmumu darbu.
Daudz lielāku ievērību nekā A. Luhses nedienas izpelnījās satiksmes ministra A. Roņa publiskie prātojumi, ka nākamo lidostas vadītāju viņš izvēlēsies pats. Protams, tikšot izvēlēts pats labākais – cilvēks ar pieredzi gan lielu uzņēmumu vadīšanā, gan aviācijā, bet ministrs nedeva nekādu mājienu, kur tādi cilvēki Latvijā atrodami; nedeva arī mājienu, ka lidostas vadītājs tiks meklēts ārzemēs līdzīgi kā nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāji. Galvenais ir tas, ka šiem cilvēkiem netiks dota iespēja pieteikties pašiem – netiks izsludināts konkurss, kāds, piemēram, ir sarīkots uz Privatizācijas aģentūras valdes locekļu vietām.
Savu lēmumu ministrs pamatoja ar pārliecību, ka konkursi parasti tiekot rīkoti skata pēc, lai ieliktu amatā tieši to cilvēku, par kura iecelšanu amatā lēmums pieņemts jau pirms konkursa. No vienas puses – simpātiski, ka ministrs apstiprina to, ko daudzi cilvēki domā. No otras puses – nepieklājīgi, biedējoši vai vismaz provocējoši, jo novāc kaut dekoratīvus škēršļus valsts uzņēmumu pakļaušanai partijām.